Balsoju par lietišķi draudzīgu attieksmi; necensties sevi nostādīt kā pārāku, bet arī ne lieki glaimot. Vienkārši ejot pie cilvēka ar sajūtu, ka viņš ir foršs un jūs labi sapratīsieties, parasti tādu attieksmi arī dabū pretī. Klīniski paranojāli un mizantropiski cilvēki ir retums, uz tiem droši vien nekāda taktika nestrādā.

(Reply to this) (Thread)

ir jau tā, ir :)

(Reply to this) (Parent)