|
Aprīlis 29., 2010
18:14 Man rīt jāiet uz bērēm. Un viss jau nebūtu tik traki, tā viņš ir, cilvēki vislaik mirst. Es tikai tāpēc vislaik atceros, kā mēs omiņu apbedījām pirms trīs gadiem. Šitajā laikā, maija sākumā. Par to, kā zārku izvēlējāmies. Tādu, lai omiņam patiktu. Par to, kā pīpēju pie kapličas pirms apbedīšanas un man drausmīgi trīcēja rokas. Par to, kā aplasītāja runāja. Par to, cik viens tēva draugs izskatījās noraudājies jau pirms bērēm. Par to, kā omiņa draudzene bija dusmīga uz mums, jo mēs nevīžojām pateikt runu. Visko atceros. Bet man prieks, ka es vairs neatceros, kā viņa slimoja. Man viņas trūkst joprojām. Neba nu visu laiku, neba nu tā, ka jāsitas pret sienu, bet trūkst.
|
Comments:
| From: | pzrk |
Date: | 30. Aprīlis 2010 - 02:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Ļoti gribas pīpēt tādos brīžos. Turās! |
|
|
Sviesta Ciba |