Kad sadusmojos, man gribas maukt pa galvu, bet to es nevaru atļauties, tāpēc tā dusma aiziet asarās. Es jau esmu svaldījies, lai nekautos, lai neraudātu, savaldības nepietiek. Kāds nu tur skaistums sarkanā degunā un acīs. Bet es jau vecs un man nepāriet. Nu, es varētu tā labi lamāties samācīties un savaldīšanās vietā spert laukā, kas uz mēles, tas varbūt palīdzētu, bet arī laikam īsti smuki nebūtu :D

(Reply to this) (Parent)