|
Februāris 2., 2010
08:40 jūtu nepārvaramu vēlmi ierakstīt kaut ko par sniegu. nutur, varētu kautko kolektīvi kā uhhhh-baltie-mēsli vai ble-nevar-notīrīt-sniegu-ble. bet patiesībā jau.. sajūta kā bērnībā. nu, kad maziņš esi, tad arī 15 cm sniegs liekas gandrīz līdz ceļiem, vai ne? un tagad tā brišana, tā man uzdzen smaidu un ķiķi ikpalaikam (kad piemēram divi cilvēki nevar samainīties uz iebradātās takas).
|
Comments:
nu arī tagad sniegs liekas līdz ceļiem, pamēģini kādā mežā pastaigāt!
nav pat pa mežu jāstaigā :) un tiešparto es arī runāju - ka sniega tik daudz, ka var sajusties mazs :)
mhm, man bērnībā vienmēr gribējās zināt, kā tas būtu, ja sniegs būtu līdz kaklam, iedomājies, redzi visus cilvēkus, bet jāņem lāpsta un jārok eja, tādi labirinti sanāktu
mēs ar brāli vienu ziemu izrakām reālu alu (kurā varēja ievietoties 3 bērni) tajā sniega kaudzē, ko sameta, nedēļām ilgi tīrot celiņus omītes pagalmā. viss bija baigi forši līdz brīdim, kad tur iekšā kaut kas sāka smirdēt. mēs izdomājām, ka tur kas nomiris. un viss nokusa arī.
Ugu! I ja, i ja tavože mņeņija! :) |
|
|
Sviesta Ciba |