man arī tā likās, bet tomēr šķiet kaut kas cits... es tagad vēl tā īsti neesmu sapratis! ;) Tev - vasara jau pilnā sparā? ;)
Man ? Oj nee.. Bet leenaam gatavojos.
nu re... drīz, pavisam drīz! ;)
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 13:01 |
---|
| | | (Link) |
|
hmmm, senā - tas ir kā? pirms šīs, kurā rituāli ieviesti? šad un tad ir pat skaisti "izlaist" kādu no tiem :) tāds kā aizliegtā augļa baudījums...
senā... tā, kas bija pirms tam. jā, izlaist, bet reizēm ir tik nesaprotama vēlme pēc kāda laika pie kāda izlaistā/piemirstā rituāla atkal atgriezties. kaut uz īsu brīdi. putra.
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 13:43 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, man sāk likties, ka putra ir kā reizi Tavā dabā :)
man galvā putra. tas rada izteikšanās skaidrības problēmas. es drīz ceru tapt vesels, tad es runāšu atkal skaidru valodu.
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 16:27 |
---|
| | hmm... | (Link) |
|
kas ir tas, ar ko tu sirgsti?
| From: | vienna |
Date: | 17. Maijs 2005 - 16:32 |
---|
| | Re: hmm... | (Link) |
|
ar sevis netikšanu galā. bet es cenšos. vajag tikai pacietību un laiku. bet tā vienmēr notiek, ka tādos brīžos rodas nepārvarama vēlme, kaut šis laiks ātrāk paietu. bet varbūt nevajag, bet izdzīvot šādu laiku, lai cik/necik vienkārši būtu/nebūtu. un nesmejies par mani, lai cik brīžiem smieklīgs un naivs neizklausītos ;)
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 16:43 |
---|
| | | (Link) |
|
prātā nav nācis smieties... es reiz teicu labam draugam - neņem mani galvā, es padzīvošu mēnesi izolēta no sabiedrības, salikšu visu pa plauktiņiem un tad atkal būšu apritē. viņš sāka smieties un teica - ja gribi atkratīties, tad tā i saki :) pa plauktiņiem nav iespējms neko salikt! es toreiz vēl nodomāju melnas domas par viņu un to, ko gan tas tēvainis saprot no plauktiņiem un sistēmas :D taču, nolāpīc, cik ļoti viņam bij taisnība. reizēm vienkārši cilvēks nogurst... :) un - jā - arī nogurumā ir savs skaistums. tad vairāk izjūti to esi/neesi. manuprāt. oj, kas par pretīgiem, gariem memuāriem. perdono.
pa plauktiņiem. sajūk ritms. varbūt labāk neaiztikt, varbūt mazliet tikai mēģināt, varbūt iziet no šīs istabas un neskatīties tajā pat caur atslēgscaurumu. varbūt tā ir labāk. bet kārdinājums ir tik liels. nesanāk pretoties.
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 17:06 |
---|
| | | (Link) |
|
Tu esi savāds.
varbūt. bet varbūt tikai pagalam apjucis. bet Tu visu redzi.
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 17:20 |
---|
| | | (Link) |
|
nea. es esmu akla vārna. to vien māku kā ieķērkties un visu sabojāt.
khm... diez vai... nē, tā nav! :)
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 17:36 |
---|
| | | (Link) |
|
Nē nu ir gan. Mani mazliet fascinē doma, vīrietis var būt apjucis :) visu ko varu piedēvēt stiprajam dzimumam - arī kautrību un naivumu, bet apjukumu nekad nav ienācis prātā. Ir par ko padomāt.
man arī tā likās, ka nekad dzīvē tā nenotiek. visādi. ne tikai tas. bet redzi, tomēr notiek arī tā, kā raksta visādu žanru grāmatās un rāda visāda žanra filmās :)
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 17:48 |
---|
| | | (Link) |
|
vai es jau teicu, ka Tu esi dīvains? :)) bāc. nē. Tu liec man domāt tā un par to, ko es negribu. tā ne. es labāk ķērkšu tumsā. tā jūtos neievainojama, jo esmu jau kropla :)
veseļojies!
es nelieku Tev nekā domāt. ja nu vienīgi tikai padomāt. tas nav mans mērķis. man nav mērķa vispār. tikai atpūsties. un slēpties pustumsā. un Tu noteikti neesi kropla. tās ir tikai iedomas. bet tumsā vai pustumsā reizēm ir tik forši. vasaras naktīs nesatumst. laiks izkāpt uz jumtiem.
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 18:03 |
---|
| | | (Link) |
|
...uz jumtiem?
nav nekad gadījies pa jumtiem pastaigāt? vai pasēdēt? tas ir tik kolosāli... īpaši vasaras vakaros vēlos un naktīs.... mmm...
| From: | ib |
Date: | 17. Maijs 2005 - 18:23 |
---|
| | | (Link) |
|
neesmu sastapusi nevienu tādu jumtu, kurš ļautos, lai es uzkāpju. tam noteikti jābūt šausmīgi forši :) ekk
riskanti... avantūristiski... bet baudījuma pilni.....
From: | zzx |
Date: | 17. Maijs 2005 - 15:47 |
---|
| | | (Link) |
|
Bet varbuut taa arii ir labaak?
ļoti iespējams ;) bet tā ir viena no tām reizēm, kad tā īstā skaidrība un saprašana nāks vēlāk. pēc kāda krietnāka laika. bet ne pārāk ilgi gaidot. tad redzēs. tad jau es pastāstīšu ;)
Zini, man liekas, ka tādas ĪSTĀS saprašanas nemaz nav. Tas ir Dieva plāns turēt mūs nebeidzamā noslēpumā un nesaprašanā. Lai mūsu dzīvē būtu jēga, tā teikt. Bet varbūt es kļūdos.
nē, nekļūdies, jo reizēm ir lietas, ko tiešām nekad neizprast. jo vairāk laika paiet, jo grūtāk saprast. bet tā ir tāda sasodīta īpatnība cilvēkam - viņš vienmēr lolos kaut visvismazāko cerību, lai gan tas var būt aplam muļķīgi...
būs jau labi. bet ticība, cerība un mīlestība ir trīs supervaļi. bez tiem nekā.
~ Bet nu paliek ticība, cerība un mīlestība, - šās trejas lietas, kas man dārgas, bet tā lielākā no tām ir mīlestība [no Pāvila 1.grāmatas kristiešiem, 13.nodaļa]. ~
~ Vai ar dzīvi nav tāpat? Dzīve ir ļauna un laba reizē, mēs viņu nīstam un mīlam reizē. Un dzīvojam. [no Arnolda Apses "Klosterkalna"]. ~ |