| |
[8. Feb 2016|20:29] |
Meteņu laiks. Tīri piemērots laiks, lai vismaz vienā lietā atcerētos, kas pa iepriekšējo gadu ir sadarīts. Par citām lietām šoreiz nē, tikai par šmotkām. Iepriekšējais gads ir bijis iezīmīgs ar to, ka esmu sācis labāk ģērbties. Un tas ir forši.
Gada nogalē iegādājos gaumīgu uzvalku klasiskā krāsā, kas man der vienkārši brīnišķīgi. Es to jau esmu paspējis uzvilkt vismaz piecas reizes, tas ir apmēram tik pat, cik uzvilku savu iepriekšējo uzvalku, kas man bija vismaz vienu izmēru par lielu. Par laimi, vecais uzvalks ir devies uz citiem, daudz labākiem medību laukiem (atdevu kādam, kam tas der). Ja godīgi, kad es uzvelku savu foršo uzvalku, smukās kurpes, labo kreklu un gaumīgo kaklasaiti, tad es ļoti tīksminos pats par sevi. Es sev tiešām patīku un es tiešām nesaprotu tos, kas par mani nav sajūsmā. Godīgi.
Otrs zīmīgais pirkums arī aptuveni ap to pašu laiku ir "pea coat" mētelis. Latviski tas laikam būtu jūrnieku mētelis. Nopirku, jo vajadzēja kaut ko uzvilkt virs sava smukā uzvalka. Mans standarta klasiski klasiskais brīnišķīgais vilnas mētelis šim nolūkam bija noderīgs, bet mazliet par ciešu un mazliet par klasisku, kā arī tam ziemas laikā krūteža ir vaļā un ir vienkārši auksti (bija tāds laiks šoziem, kad ārā bija auksts). Bet varbūt, ka es vienkārši jau sen sev tādu mēteli biju alcis iegādāties. Jā, tieši tā - "alcis iegādāties". Principā, tas ir mans šī brīža mīļākais apģērba gabals. Ļoti neparasti, bet es pat esmu saņēmis vairākus komplimentus par šo mēteli. Tiešām neparasti. Bet laikam jau nav par ko brīnīties.
Ūūn... trešais zīmīgais ģērbšanās notikums ir tāds, ka tas laikam bija aizgājušais gads, kurā pirmo reizi devos pie šuvējas, lai pāršūtu savu kreklu, kurš bija mazliet par lielu. Tagad tas der vienkārši perfekti. Izmaksāja man tas 5 EUR. Bet es arī noskaidroju, kur to var izdarīt pa 2-3 EUR. Brīnišķīga atskārsme par šuvēja noderīgumu. Vieni no jēdzīgākajiem notērētajiem 5 EUR attiecībā uz apģērbu. Kas vispār liek vairāk piedomāt par to, ka viena no vērtīgākajām lietām attiecībā uz apģērbu ir sajēgt, vai konkrētais apģērba gabals tev der vai tomēr neder.
Vēl bija arī citi apģērbu notikumi, bet mazliet noejot sāņus no tēmas ir jāatzīmē, ka beidzot iegādājos sev gaumīgu rokas pulksteni. Te gan uzreiz jāpiezīmē, ka iegādājos veselus divus, bet tas jau ir cits stāsts. Šobrīd runa ir par klasisku laikrādi ar mehāniski-automātisko mehānismu. Brīnišķīgs aparāts. Relatīvi nedārgs, bet gaumīgs. Man tiešām patīk. Sākuma līmenis, bet, kad paaugšos un līdz tam nobriedīšu, tad iegādāšos vēl kādu skaistu aparātu. Noteikti mehānisko automātiku. Visticamāk japāņu. Līdz Šveicei laikam nepavilkšu, bet japāņiem pilnībā uzticos. Nereti pieķeru sevi pie domas, ka lūru uz savu pulksteni nevis tāpēc, ka gribētos uzzināt, cik ir pareizs laiks (mehāniskie pulksteņi nemaz nav tik precīzi, kā izrādās), bet gan tāpēc, ka vienkārši man patīk tā manta - smalks, gaumīgs, labi nostrādāts, skaists aparāts. Par šo pulksteni jau esmu dzirdējis dažas atsauksmes no draugiem, ka tas īsti nepatīk. Bet mani tas ne mirkli neskumdina, man tas tiešām patīk.
Kopumā iepriekšējā gadā esmu ne tikai sācis ģērbties labāk, bet līdz ar to arī justies labāk (vismaz attiecībā uz apģērbu, ja ne kā citādi). Ja līdz šim man likās, ka nav svarīgi, kā cilvēks ir ģērbies, ka tik sirdī cieši labs cilvēks, tad esmu nācis pie atziņas, ka tā īsti nav, cilvēki tomēr ļoti daudz vērtē pēc ārējā izskata un manierēm. Kā daudzas lietas dzīvē, arī šī atziņa nāk nedaudz par vēlu. Bet nekas, labāk ir vēlāk, nekā vispār nē. |
|
|
