| |
[4. Nov 2009|09:26] |
Vakar sanāca interesants atgadījums. Braucu ar mašīnu pa tumsiņu mājup no darba un domāju. Domāju par to, ka pie manis plāno iebraukt viens paziņa - arī autobraucējs, kurš, spriežot pēc veicamā attāluma un laika, kādā viņš to plāno veikt, būtiski pārsniegs atļauto braukšanas ātrumu. Domāju - ja viņš veiksmīgi būs ticis galā, un tā tas noteikti būs, jo ņemot vērā vienkāršas varbūtības, iespēja, ka viņš līdz galam netiktu ir zema, tad es viņam pastāstītu, ka jābrauc uzmanīgi, jo ārā taču ir pilmēness un dzīvnieki mēdz uzvesties neadekvāti un līst uz ceļa. Domāju - labi, ka es tos zvērus tik bieži redzu, man jau labi atstrādāti bremzēšanas refleksi. Domāju - labi, ka ceļš tagad tāds sauss, labi var nobremzēt. Ziemā gan būtu švakāk, kad ceļi slideni un nokrišņi krīt no gaisa.
Kamēr es šito visu domāju, man priekšā izlec divas stirnas un cilpo pāri ceļam. Es, protams, strauji bremzēju un priecājos par saviem refleksiem un stirnām. Nu, feini :) |
|
|
