|
[9. Mar 2009|11:39] |
Tātad, šodienas aktuālā tēma - zemenes. Atceros laikus, kad mums laukos bija ļoti daudz zemeņu. Vairāk, nekā var apēst. Tad nu mēs ēdām. No rīta un vakarā, kad vien sagribējās. Aizstaigā līdz laukam un iestum māgā pāris saujas. Sagribās atkal, aizstaigā vēl. Bet vienu lietu zemeņu sakarā es gan atceros ar šausmām - zemenes ar pienu. Šito es nekad neesmu varējis saprast. Mums ģimenē neviens tā zemenes neķengāja, bet es bieži esmu redzējis, ka dara tā: ņem zemenes, samīca ar cukuru un uzlej pienu, apmaisa un tad to visu ēd. Nav forši. Zemenes jāēd svaigas. Te vēl virkne tematisku zemeņu izķengāšnas veidu: http://www.diena.lv/lat/politics/labsajuta/zemenu-uznaciens ... ar etiķi, sieru, jāņogām, kartupeļu cieti un garnelēm, spiestas un blenderētas...
Eh... gribu zemenes. Jūtu, ka drīz jau būs. |
|
|
Comments: |
nemīcītas zemenes ar pienu un klāt īstu rupjmaizi - tas gan ir garšīgi. bet mīcītās ar cukuru der tikai tādai vasaras zaptei, kad skaidrs - svaigas viņas neizturēs līdz rītam un sabojāsies.
nezinu kā ar to rupjmaizi, bet ja zemenes ēd svaigas un pienu piedzer klāt, nevis pļackā visu kopā, tad tas man vēl veido kaut kādu jēgu. | |