|
24. Feb 2009|08:16 |
ir jābūt vērtībām, par kurām nediskutē. kas ir nepārprotamas un neapstrīdamas. ja tādu nav, tad ir praktiski nereāli nonākt pie kaut kā jēdzīga, tāda sabiedrība, kas apstrīd pilnīgi visu ir sapuvusi. ir jābūt kaut kādam pamatam. reliģiskam vai morālam.
tad jau mēs varam turpināt diskusiju par dažādām tēmām. kāpēc tev vajadzētu vai nevajadzētu pist jenotus, piemēram. esi mēģinājis? kā tad tu vari teikt, ka tas ir slikti? jāizpiš. kā tu vari teikt, ka cilvēka gaļu ēst ir slikti? esi ēdis? bija slikti? bija labi? varbūt varētu vēl diskusijā iesaistīt arī bērnus? tiem prāts vēl nav samaitāts un stereotipizēts, gan dos objektīvu spriedumu. kāpēc reliģiozi cilvēki tic brīnumiem un citādiem pekstiņiem? varbūt viņus vajag ielikt psihenē un paārstēt? varētu diskutēt, kāpēc allahs ir labāks vai sliktāks par jēzu. varētu diskusijā pierādīt, kurš ir labāks un tas, kas diskusijā zaudē maina savu reliģisko pārliecību vai iet kārties. kārtībai jābūt!
ir vērtības pie kurām mēs nonākam savas pieredzes rezultātā, bet ir vērtības, kas ir vērtības sabiedrībā pašas par sevi, kas nav jāapstrīd. ja tādu nav, tad tā ir sevi izsmēlusi sabiedrība, kurai draud bojāeja.
pis jenotu!
 |
|