|
23. Feb 2009|11:19 |
Jauka diskusija te:
http://klab.lv/users/martcore/2238650.html
Kas parāda to, cik ļoti sapista ir mūsdienu sabiedrības vērtību sistēma. Protams, jāņem vērā, ka šis nav visobjektīvākais sabiedrības spogulis gan specifiskās dalībnieku izlases, gan anonīmās vides, gan diskusijas formāta dēļ. Tomēr tendences ir vērojamas.
Nē, es neuztveru visu, kas tur rakstīts burtiski, bet tas man atkal liek domāt par kādu ticības lietu niansi. Proti, musulmaņi mēdz dēvēt visus nemusulmaņus par neticīgajiem. Visvairāk pamanāms šis epitets ir tad, ja to adresē rietumniekiem, tātad arī mums. Un patiesi, mūsu sabiedrība ir neticīgo sabiedrība. Formāli skaitāmies kristieši, bet regulāri kristiešu rituālus piekopj ļoti maz cilvēku. Izteikšu savu ļoti aptuveno minējumu - ne vairāk kā 10-20%. Varbūt esam dievturi, musulmaņi, hinduisti vai budisti? To ir vēl mazāk vai nav vispār. Mēs tiešām esam neticīgo sabiedrība un tendences ir tādas, ka neticīgo īpatsvars tikai palielinās. Mūsdienās nav stilīgi būt ticīgajam.
Vienīgais, pēc kā morāles ziņā vadās vairums sabiedrības ir kaut kādas popkultūras drumslas - literatūra, mūzika, populāru personu teiktais, dažādu svešu reliģiju surogāti. Kaut kur zemapziņā ir palikuši kaut kādi reliģiskie uzslāņojumi, bet tie ir aptuveni un gaistoši. Šeit parādās arī nākamā būtiskā sabiedrības problēma - sadrumstalotība. Visdažādākā - reliģiskā, morālā, sociālā, materiālā utt. Atrast kaut kādu kopsaucēju, kas paceļas augstāk par "silta kūtiņa un ēdiens silē" ir gandrīz neiespējami. To var saukt arī par liberālismu, pārprastu demokrātiju un izteiksmes brīvību vai šo parādību sekām.
Negribēju nevienu dzīt uz baznīcu vai aicināt ieviest cenzūru vai autoriātu režīmu. Sākumā varētu vienkārši nenolaisties zemāk, nekā patiesībā esam. Vai arī neizlikties sliktākiem, nekā esam patiesībā. Pubertātes vecums taču jau sen ir garām.
Protams, ka mūsdienu sabiedrībā nav aizliegtas sarunas un diskusijas par dažādām tēmām. To var darīt, bet tas vienkārši nav jādara. Ir arī daudz citu "interesantu" tēmu, par ko varētu izvērst diskusiju pilngadīgi liberālas sabiedrības pārstāvji, patiesībā jau diskutēt var par pilnīgi visu, bet tas vienkārši nav jādara. Ir lietas, par ko nerunā. Vismaz tādā veidā. Nav gluži tā, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts. |
|