|
23. Jan 2009|08:58 |
šis te:
http://klab.lv/users/kugis/281062.html
rosināja ierakstam.
Mani jau labu laiku tirda vēl viena ideja. Esmu nolēmis pārbaudīt praksē savu teoriju - vidusmēra cilvēks nespēj pēc garšas atšķirt "labu" alu no "slikta" alus. Tas pats attiecas arī uz citiem pārtikas produktiem (tostarp vīniem). Starp citu, runājot par vīniem, es pieturos pie uzskata, ka labākais veids kā dzert vīnu ir to darīt no alus kausa un ar lieliem malkiem, jo no pudeles kakliņa tas tik labi netek rīklē.
Pirms kāda laiciņa internetā bija populāri dažādi alus testi. Atceros divus. Vienā bija aplūkotas ļoti daudzas alus šķirnes - vairāki desmiti. Alus tika testēts testētājiem redzot gan alus cenu, gan šķirni, gan visu pārējo pievienoto vērtību. Protams, nepārsteidz tas, ka pirmajās vietās bija tērvetnieks un līdzīgi ali, kas tika aprakstīti kā - veldzējoši, patīkami utt. (līdzīgi kā linkā par vīniem), bet lētā gala ali tika nopelti ar krāšņiem epitetiem. Otrs alus tests, ko atceros, bija tests ar mazāk šķirnēm, kurā bija aizklātā degustācija - neredzot alus šķirni, tikai aprakstot garšas izjūtas. Neatceros, kurš alus uzvarēja, bet atmiņā ir palicis tikai tas, ka ļoti augstu vietu ieguva alus, kas tika izveidots sajaucot vairākas (visas?) testējamās alus šķirnes.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka alus ir produkts, kam garša vairumā gadījumu nav būtiskākais kritērijs. Ja alus kvalitāte, garša, fizikālās un ķīmiskās īpašības nav zemākas par kādu zināmu standartu, tad alu skarbi nopelt ir vienkārši tuvredzīgi. Alus ir alus. Es ticu, ka vairums vidusmēra kroga apmeklētāju nespēj atšķirt tērvetnieku no aldara vai baušķenieku no cēsinieka, ja vien tie netiek dzerti no pudelēm ar attiecīgām etiķetēm. Manuprāt, alus ir no tiem produktiem, kuriem ļoti daudz nosaka pievienotā vērtība, precīzāk - mārketings un sociālie faktori.
Es, piemēram, alu izvēloties alu vados tikai pēc dažiem kritērijiem:
1.Kur alus ir ražots un, kam pieder ražotne.
Šī kritērija dēļ es praktiski nelietoju ārzemju alus (ja vien neesmu bezizejas situācijā, piemēram, ārzemēs). Es neatceros, ka būtu savā mūžā izdzēris kādu pudeli vai kausu carlsberg, heineken vai kādu no krievu aliem. Runājot par vietējiem aliem, lielās Latvijas alus darītavas pieder ārvalstu kapitālam - gan Aldaris, gan Cēsu, gan Lāčplēša alus darītavas ir tikai ārvalstu ražotnes, ka ir izvietotas Latvijā. Savējie ir Tērvetes, Bauskas, Brenguļu, Užavas, Līvu (Liepājas), Lodiņa un vēl virkne mazāku ražotņu. Arī Piebalgas alus, starp citu, daļēji pieder tiem pašiem īpašniekiem, kam pieder Lāčplēša alus. Ir jāatbalsta savējie.
2.Garša.
Ir ali, kam tiešām ir izteikta gaša. Piemēram, Brenguļu alus man ļoti garšo, jo tam ir izteikta (saldena) garša, savukārt Cēsu ligh es nepirktu, jo tā garša ir izteikti ūdeņaina. Bet daudzas alus šķirnes tomēr ir ļoti līdzīgas. Vēl jo vairāk, to pielietojums un tā rezultāts.
Vēl, protams, ir cenas faktors, bet viss pārējais ir mārketings.
Vārdusakot, ir jārīko alus degustācija. Vienīgais iemesls, kāpēc es to vēl neesmu uzrīkojis ir tas, ka no manu draugu loka tādu stabilu alus dzērāju nav daudz. Un situācija, kad šie cilvēki novācas vienkopus un ir gatavi iedzert zināmu daudzumu alus, dīvainā kārtā ir maz iespējama. Bet šito pasākumu es noorganizēšu. Jo mani baigi interesē patiesā lietu būtība. Un rezultātus es ielikšu šeit. Pilnīgi noteikti.
 |
|