|
18. Apr 2024|15:53 |
Pieņemt, ka cilvēks Latvijā dodoties dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos dodas mirt ir ne tikai nepareizi, bet arī ļoti dīvaini. Šādu formulējumu, šķiet, vēl nebiju dzirdējis. Cik daudzi jau ir miruši? Armijā stājas, tie cilvēki, kuri negrib mirt, kuri vēlas, lai kara nebūtu, kuri dara visu iespējamo, lai atturētu pretinieku. Tie kuri liks mirt pretiniekam, ja līdz tam nonāks. Tie, kuri stājas dienestā ar mērķi vai plānu mirt, tie tad lai labāk paliek mājās, tie laikam nav sapratuši, kāpēc te atrodas. Tie kuri dzīvo sajūtās, ka tūlīt būs jāmirst un tie, kuri neko nedara, lai atturētu pretinieku tikai palielina negatīvo scenāriju iestāšanās varbūtību.
Pieņemt, ka stāties savas valsts armijā ar mērķi aistāvēt sevi, sabiedrību, valsti ir "kačāt nāvi un ciešanas" arī ir maigi izsakoties dīvaini. Manuprāt, kačāt nāvi un ciešanas ir sēt cilvēkos bezcerību un atturēt no aizstāvēšanās. Tas tikai tiešā veidā palielina negatīvo scenāriju iestāšanās varbūtību. Savukārt, ja mūsu sabiedrība iesaistītos sevis aizstāvēšanā tik daudz, kā tādās dziļi pagrimušās valstīs, kā Somija vai Izraēla, tad mūsu drošības situācija uzlabotos tiešām būtiski. Diemžēl tā nav, liela daļa Latvijas sabiedrības neplāno iesaistīties.
Vai tu domā, ka tie, kas aicina iestāties VAD, ZS, PD ir lohi un pajoļi?
Es domāju, ka tie vecāki, kas nekad dzīvē nav redzējuši padomju armiju un mēģina iepotēt saviem bērniem, ka šobrīd Latvijas armija ir aptuveni tas pats, kas padomju armija tiešām ir pilnīgi pajoļi. |
|