|
14. Jun 2019|20:48 |
Visādi citādi es atkal sāku resnēt. Kad normāli trenējies tad ej kalnā augšā uz virsotnēm. It visā - gan treniņā, gan ēšanā, gan dzīvē kopumā. Tiklīdz sāc atslābināties, tiklīdz netrenējies, tā sāc rīt sūdus un arī visā pārējā sāc slīdēt atpakaļ. Baisi. Tikai pāris nedēļu atslābuma un jau jūtos tizls. Kas, diez, būtu, ja šādi paturpinātu kādu pusgadu? Droši vien pierastu būt tizls. Baisi, baisi.
Starp citu. Lieta, kas kretinē - uz ielām un ceļiem ir parādījušies daudz ļaužu, kas braucot ar personālo transporta līdzekli nerāda pagrieziena rādītājus. Vienkārši nerāda. A nafig rādīt? Kas tev daļas, kur es braucu vai nogriežos?
Kāpēc cilvēki vienkārši nevarētu nebūt pipļuki? Tas laikam ir baigi grūti. Dzīve vispār ir ciešanu un grūtību pilna. Sevišķi cilvēkiem, kas dzīvo krietnā pārticībā, kā, piemēram, ļaudis mūsu valstī. Pārāk labi dzīvojam. Pārāk labi. Mūsu vietā darbu darīt brauc ne tikai visādi mellie, bet jau arī austrumslāvi. Pērkam visādus nevajadzīgus sūdus, dzīvojam uz kredīta, prasības pret citiem aug, pret sevi samazinās. Un tad atnāk zemāka un primitīvāka kultūra un apēd šitādus mīkstos bez sāls. Bēdīgi. |
|