|
15. Mar 2018|10:32 |
Vakar noskatījos jauno latviešu kinofilmu "Paradīze 89". Man nepatika. Gāju skatīties kompānijas pēc, jo filmas žanrs noteikti nav manējais. Nevar īsti saprast, kam tā filma bija domāta - pieaugušajiem (tādiem, kā es, kuri tajā laikā bija galveno varoņu vecumā) vai arī bērniem. Man šķiet, ka ne vieni, ne otri nebija īsti apmierināti. Lai gan par sīčiem es nezinu, varbūt tiem viss vienalga. Filma ir piebāzta ar Padomju klišejām. Tiek arī nevajadzīgi mēģināts iepīt kaut kādus politiski tautiskos jautājumus, lai padarītu šo filmu par kaut ko vairāk, nekā bērnu filmu, bet tas izskatās ļoti neveikli.
Ir arī savas pozitīvās puses. Atšķirībā no vienas otras citas nesenā laikā tapušas latviešu filmas, šeit var pamanīt, ka cilvēki, kas to radījuši nedara šādu darbiņu pirmo reizi. Piemēram, kā ir veidoti filmas skati, kameras kustība, vēl viena otra niansīte. Arī par spīti klišejām, tomēr var uzteikt tos, kuri ir vākuši filmas rekvizītus. Var jau būt, ka nebija dikti jāvāc, varēja paņemt no kādiem kino fondiem un dot vaļā, bet tomēr, varēja palūrēt uz visādām Padomju mantām. Kopumā - iesaku tikai ziņkārīgajiem, kuriem nebūs žēl laika un naudas. |
|