|
[14. Mar 2018|09:04] |
Šķiet, ka vakar vakarā pirmo reizi redzēju āpsi savvaļā. Braucu tumsā pa ceļu, ļoti mazs ātrums, līkumā redzu kaut kāds tāds sivēnveidīgs, gaiši pelēks ar melnu strīpu kaut ko šņakarējas ceļa malā. Citu minējumu man īsti nav, ne suns ne kaķis tas nebija. Jenotiem arī ir strīpa, bet to forma būtiski atšķiras un tos laikam Latvijā nav tik viegli sastapt. Izmērs arī ir cits. Šie laikam guļ ziemas miegu, tagad ir pavasaris, tātad arī tas sakrīt. Žēl, ka nesanāca nopētīt sīkāk. |
|
|
Comments: |
Es arī reiz ceļmalā redzēju apsi - beigtu.
Fak! Tas man atgādina, kad aizpagājušajā vasarā, kad vēl cītīgi skrēju, man ceļa malā pievienojās beigts zvērs, neatceros, kas tieši tas bija, bet tas laikam bija jenotsuns. Miris. Katru reizi, kad skrēju garām, varēju pasveicināt. Nobraukts bija acīmredzot.
Jā... tie bija laiki... Gūlbītis vēl (dzīvs) ezerā, kas mani gribēja apšņākt un slīcināt. Jauki...
Ēdot cukuru. Tev iet labāk?
Es vairs necīnos, esmu padevies un lēnām slīgstu nekurienē. Varbūt vēlāk atcelšu padošanās režīmu.
nja, savs laiks cīņai, savs atpūtai.. un atkal cīņai | |