Comments: |
Es arī reiz ceļmalā redzēju apsi - beigtu.
Fak! Tas man atgādina, kad aizpagājušajā vasarā, kad vēl cītīgi skrēju, man ceļa malā pievienojās beigts zvērs, neatceros, kas tieši tas bija, bet tas laikam bija jenotsuns. Miris. Katru reizi, kad skrēju garām, varēju pasveicināt. Nobraukts bija acīmredzot.
Jā... tie bija laiki... Gūlbītis vēl (dzīvs) ezerā, kas mani gribēja apšņākt un slīcināt. Jauki...
Ēdot cukuru. Tev iet labāk?
Es vairs necīnos, esmu padevies un lēnām slīgstu nekurienē. Varbūt vēlāk atcelšu padošanās režīmu.
nja, savs laiks cīņai, savs atpūtai.. un atkal cīņai | |