|
31. Dec 2017|09:23 |
aj nu vaid jau cilvēki po žizņi. Tb ir tādi, kas rīkojas un nesūdzas, pat, kad viss ir d***ā, ir kas vaid, pat, ja viss ir relatīvi labi. Ja cilvēks izvēlas strādāt kaut vai vietējā soc-aprūpes centrā par minimālo algu, tā vietā, lai kkur dzenātos katru dienu, tas ir ok, imho - katram savi apsvērumi, kurus visus mēs nezinām, tpc nav īsti adekvāti spriest..
Lamāt varētu tādus, kas tiešām sēž uz pabalstiem. Kgan on the other hand - ja man būtu iespēja tikai iet strādāt kkur 40h nedēļā 15km attālumā no mājām par minimālo algu un pašai par visu (apkuri, utt.) maksāt vai arī saņemt kkādu par 100 eur/mēn mazāku pabalstu, kkādu maznodrošinātā statusu, kkādas pārtikas pakas, kkādu īres/apkures vai tml. izdevumu segšanu un varētu tās 40h nedēļā darīt ko nu es pati uzskatu par vajadzīgu, es ar laikam izvēlētos pēdējo.
Tb ar to visu penteri gribu teikt, ka jāskatās kopējā starpība mēnesī, ko cilvēks&ģimene&iesaistītie cilvēki iegūst strādājot tur vai citur par lielāku/mazāku algu, nevis tikai pliks cipars. Un, ja tas pluss mēnesī tiešām sanāk pietiekami niecīgs, tad nu jā - cilvēks tak pēc būtības ir slinks, pierod pie ērtībām/esošajiem apstākļiem un nafik tur kkādu daždesmit eur/mēn dēļ čakarēties.. |
|