|
[24. Maijs 2017|21:01] |
Ja skatās televīziju, tad daudz ko interesantu var uzzināt. Piemēram par jaunēkli, kas skrien apkārt Latvijai: https://www.mapon.com/apskrien-latviju/
Mērķis ir ļoti ambiciozs - katru dienu pa 100km, tas ir ļoti daudz. Baigi jau negribās, lai čalis sapiš veselību, bet laikam bez tā šādu pasākumu nav iespējams veikt. Negribētos, lai sanāk pēc Ušakova parauga, kad paša uzliktais spiediens liek iet pāri savai veselībai. Bet izskatās, ka viņam pašam un viņa atbalsta komandai tomēr ir pietiekami daudz prāta, lai nedarītu galīgas stulbības, piemēram, dabūt nopietnu traumu un ar to spītīgi turpināt līdz nobeidzošajam noslēgumam.
Vārdu sakot, ieraksts tapa, lai es neaizmirstu par šo pasākumu un aizbrauktu paskriet kopā ar šito čalīti, domāju, ka ir jāatbalsta. Tāds, cik saprotu, arī ir viņa mērķis - iesaistīt arī citus [līdz]skrējējus.
Tikko iedomājos - loģistika būs mans vājais punkts. Kā tikt līdz skriešanas vietai un pēc tam atpakaļ uz mašīnu? Jāpadomā. |
|
|
Comments: |
jābrauc ar kādu kopā un lai tas kāds tālāk aizripina auto un gaida tevi galapunktā.
Vai jāaizbrauc ar sabiedrisko transportu līdz notikuma vietai un pēc paskriešanas kādam jāpalūdz tevi savākt. Vai arī pašam pēc tam jāaizskrien līdz sabiedriskā transporta pieturai. Vai arī pēc skrējiena jāskrien uz kādu apmešanās vietu, ja tā ir netālu no robežas (ideāli, ja tās ir tavas mājas). Ir varianti.
Ar sabiedrisko turp un ar sabiedrisko atpakal, bet, ja izradas, ka nav speka vai sabiedriskais atpakal neiet, tad naksnosana uz vietas, nakama rita apkaimes eksploresana un tad sabtranss atpakal-izklausas perfekti!
Spēks vienmēr kaut cik būs, lai tiktu līdz kādai civilizētai vietai. Lielākā bēda, ka nākošajā dienā varbūt ir jāiet uz darbu. | |