|
[29. Okt 2015|20:02] |
Šodienas amizantākais moments bija, kad pirms līšanas ūdenī nosēdos uz laipiņas un ar pakaļu sajutu, ka laipiņa ir apledojusi. Ūdens pat pirmajā brīdī likās siltāks, nekā citas reizes (tāpēc, ka gaisa temperatūra vēsāka, nekā ierasts). Rokas gan nosala nejēgā, kurpes grūti aizšņorēt. Turpmāk laikam jāskrien ar cimdiem. Vispār šis laiks ir raksturīgs ar tumsu. Pirms pulksteņu pārgriešanas varēju skriet pēc darba pa gaismiņu, tagad jau ir tumšs. Tagad, ja dienišķā skrējiena laikā satiec ceļu policista kungus, tad tev tiks pieprasīta nauda vai uzrādīt zaļo vesti. Principā pulksteņu pārgriešana man ir atnesusi vairāk tumsas. No rīta pirms darba cēliena gan iepriekš, gan arī tagad ir jāslēdz gaisma.
Pa tumsu pārnadži plosās pa brikšņiem. Redzējis neesmu vēl nevienu, bet dzirdējis gan jau daudzus. Pagājušajā nedēļā vēl gājputni (ūdensputni) lielā barā cīnījās pie ezera. Neredzēju gandrīz neko (jo tumšs), bet dzirdēt gan varēja ļoti, baigie bari. Tagad jau laikam tikai kaut kādi kavētāji un atpalicēji palikuši. Vispār pa tumsu dzīvība kūsā pa mežiem, laukiem un ezeru. Ezerā arī šodien kaut kas plakšķinājās, nav ne jausmas, kas, bet no manis laikam nebaidījās. Atkal ļoti nosala pēdas, laikam tomēr nāk aukstums. |
|
|
Comments: |
Nu, tā arī ir ar to tumsu - ziemas laiks ir paredzēts, lai izdabātu darbadevējiem un lai maksimāli samazinātu viņu tēriņus par elektroenerģiju; parastajam pilsonim tas neko gaišu nenes...
Man ir zināmas šaubas par to, vai tas darbadevēju ieguvums ir tik viennozīmīgs. Tas taču ir atkarīgs, cikos šis darbs sākas un cikos beidzas, bet tas taču var būtiski atšķirties dažādos uzņēmumos un ražotnēs. | |