Viss ir labi un būs arvien labāk! - [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

[14. Jun 2015|16:13]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šī nedēļas nogale ieiet vēsturē ar to, ka dabūju savu pirmo sodu par alkohola lietošanu publiskā vietā. Vai precīzāk laikam par atrašanos publiskā vietā ar atvērta alkoholiskā dzēriena trauku. Alus 0.3 (biju atbraucis ar auto). Nolīdām klusākā vietiņā un ātri gribējām iztriekt karstā vasaras pievakarē. Nevienam netraucējam, neviens netraucē mūs. Izrādās, ka policistu kungi mūs vērojuši kamerās un arī ar binokli. Tātad tomēr bijām pamanīti. Bērnišķīga iesācēju kļūda, pat neslēpāmies. Sods gan bija smieklīgi mazs, samaksājām un viss. Kopumā šovs bija naudas vērts (kvīts rakstīšana, policistu kungu ieteikumi, kā labāk slēpties nākamreiz). Škrobe vienīgi, ka tagad, kad pienāks tiešām reāla situācija, kad savārīšu kādus reālus sūdus, tad man jau būs viens negatīvais ķeksītis, tad tik viegli cauri netikšu. Nākamajā reizē par tādu pārkāpumu sods būs jau simtos (ja pārkāpums gada laikā).

Jāteic, ka šie man atgādināja, ka man jau ir bijis viens gājēja noteikumu pārkāpums ziemā - pārgāju ielu pie sarkanās gaismās. Pievakarē devos uz veikalu, paskatījos pa labi - mašīnu nav, pasktījos pa kreisi, arī nav. Pārcilpoju pāri un miers. Varēju, protams, spiest luksafora pogu, pagaidīt, lai piebrauc kādas 3-5 mašīnas, tad mēs visi tā forši pagaidītu, kamēr es (jo neviens cits gājējs pa to laiku neparādītos) varētu likumīgi šķērsot brauktuvi. Man kā autobraucējam ir pilnīgi pie kājas, ja kāds gājējs lien pie sarkanās gaismas, ja tas netraucē nevienu citu satiksmes dalībnieku. Bet policistu kungiem bija cits skatījums uz šo situāciju. Kad šis vēlās ārā no mašīnas ar vārdiem "eu, tu!" (vai kaut kas tamlīdzīgs), tad es vispirms paskatījos uz viņu, tad uz tumšo pagalmu pretējā virzienā, novērtēju attālumu gan no manis līdz policista kungam un līdz drošajai vietai, kurā mani vairs neviens netraucētu... un nolēmu būt likumpaklausīgs pilsonis. Lai gan ir skaidrs, ka, ja es izdomātu aizskriet, tusnis mani nenoķertu, to neizdarītu arī otrs tusnis, kas sēdēja mašīnā, ne arī viņu dārgie kolēģīši pāris kvartālus tālāk. Es vienkārši ieskrietu savā kāpņutelpā, aizcirstu durvis un ietu uz savu istabu gulēt (jo ir vēls un rīt jāiet uz darbu). Domāju, ka arī kamerās, kas atbilstoši Mērfija likumam noteikti kaut kur tur būtu, viņiem neļautu pustumsā pietiekami skaidri redzēt manu seju (vēl jo vairāk ziemas apģērbā ar cepuri vai kapuci). Bet es esmu jauks un likumpaklausīgs.

Šodien gāju uz veikalu un pa ceļam redzēju kādus piecus lošus, kas skaļi uzvedās netālu no veikala ieejas. Vieta tāda, ka publiskāk jau nu vairs nav kur. Divi no tiem lošiem bija galīgā pālī un kaut kur figurēja arī plastmasas divlitrene. Uz šiem laikam policistu kungi savā binoklī vai kamerā neskatījās. Pēc pusstundas, kad gāju garām šiem otro reizi nekas nebija mainījies. Varbūt vienīgi divlitreni tā uzreiz nemanīju un izskatījās, ka viens jau bija parubījies. Laikam divlitreni bija pārlējuši Statoil kafijas krūzē vai kur tamlīdzīgi (kārtības sargu maskēšanās stilā).

Es, protams, turpināšu būt ļoti likumīgs un paklausīgs. Mani vienīgi mazuliet tramīgu dara tas, ka es savā urbānās skriešanas maršrutā katru reizi šķērsoju vienu krustojumu negaidot nekādas īpašās gaismas. Es zinu, ka no tās vietas varu ieskriet savā kāpņutelpā aptuveni pēc vienas minūtes un piecām sekundēm. Bet ja ļoti vajag, tad arī mazuliet ātrāk.

Vēlāk:
Tikko atgriezos no dienišķā skrējiena. Ņemot vērā manus svaigākos piedzīvojumus un manu recidīvista iedabu nolēmu uzskaitīt, ko tad esmu paspējis pārkāpt nepilnas stundas laikā skrienot. Tātad, vienu reizi šķērsoju krustojumu pie aizliedzošā luksafora signāla, divas reizes šķērsoju brauktuvi vietā un veidā, kas varētu tikt uzskatīts par "brauktuves šķērsošanu neatļautā vietā". Aptuveni 6 reizes nelielus posmus (~30m) skrēju pa brauktuves malu. Aptuveni 6 reizes nospļāvos. Nepilnus 100m pārvietojos pa riteņbraucēju celiņu. Pēc skrējiena gāju izstaipīties uz stieņiem, tur es nokļuvu pa sētas posmu, kurš ir izņemts pa taciņu, kas droši vien ir traktējama kā apstādījums vai zāliens (stadionam, kas ir blakus pagājušajā gadā ir aplikts apkārt žogs un vārti ir ciet, tur iekšā nevar tikt, tagad jāiet vingrot žoga otrā pusē uz "krūmu stieņiem").
Uzdevums zināšanu pārbaudei - cik naudas esmu ietaupījis, ja pieņemam, ka policistu kungus nesatiku? Papildus info - ceļu satiksmes negadījumus neizraisīju, kā arī cilvēkus, dzīvniekus, trotuārus, apstādījumus vai svešu īpašumu neapspļaudīju.
Linknopel mani