|
28. Maijs 2015|09:04 |
Pamazām apgūstu fotografēšanu. Pēc tam, kad apskatījos, ko esmu safotografējis ekskursijas laikā, sapratu, ka ir ar steigu jāatkārto jau kaut kad apgūtais un jāiemācās kaut kas jauns. Izrādās, ka automātiskais režīms mēdz ne tikai nepiedāvāt labākos uzstādījumus, bet mēdz arī pamatīgi apdalīt fotogrāfiju. Sāku ar pamatiem - ekspozīcija, slēdža ātrums, matricas jūtība (ISO). Daži kompozīcijas pamatprincipi. Pamati nav sarežģīti, bet ir jāpraktizē, lai progresētu un neaizmirstu. Sapratu, ka neesmu nekāds fotogrāfijas fanātiķis un ir jāpiespiežas, lai mācītos kaut ko jaunu, visu šo daru tikai tāpēc, lai nodrošinātu pieklājīgas fotogrāfijas tajās retajās reizēs, kad ņemu rokā fotokameru un esmu nolēmis kaut ko nobildēt. Šobrīd vēl vajadzētu nedaudz paspēlēties ar standarta parametriem un pamēģināt praksē dažas kompozīcijas prasmes. Tomēr ir viens nepatīkams atklājums manā mācību procesā. Kā izrādās viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem labu fotogrāfiju iegūšanai ir fotogrāfiju digitālā apstrāde. Fotografēšana RAW formātā un darbs ar visādiem fotošopiem. Te nav runa par to, ka piezīmēt kādu sūdu bildei klāt vai arī palielināt pupus vai pakaļu, te ir runa par to, ka vairums labo fotogrāfiju, ko redzam sev apkārt tomēr ir digitāli koriģētas (kontrasts, gaišums es pat nezinu, kas vēl). Baigi negribu līst šajā tēmā un, godīgi sakot, esmu vīlies. Baigais neīstums staro no tā visa. Negribas arī čakarēties ar digitālo apstrādi. Bet laikam būs jāpiespiežas, varbūt, ka nebūs tik traki.
Vēl jāteic, ka jūtos kā galīgs losis kaut ko bildējot vietās, kur ir cilvēki. Jūtos kā tukšpaurains hipsteris ar uzmanības deficītu un lieku naudu digitālās kameras iegādei. Nē, es nebildēju, lai liktu bildi tajos tviteros vai feisbukos, es vienkārši bildēju lai liktu bildi uz sava kompja un par to vienatnē tīksminātos! Tādejādi cenšos bildēt vietās, kur cilvēku nav. Vai arī nebildēju vispār. Pamatā vairāk otrais variants. Populārākais foto objekts man ir mana istaba un skats pa logu. Nevaru saņemties iziet ārā. |
|