|
26. Feb 2014|10:54 |
Šis ieraksts ir par ēšanu. Man gribas ēst. Kad aktīvi netrenējos, tad brokastis neēdu un ēst arī līdz pusdienām negribējās. Šobrīd bez brokastīm iztikt nevaru un brokastu porcija arī ir nedaudz palielinājusies, tomēr pēc divām ar pusi stundām man gribas ēst. Nevis gribas ar kaut ko panašķēties, bet kuņģis naturāli prasa pārtiku. Tad es eju pie savas auzu pārslu kastītes un ēdu. Sausas auzas. Tā man izdodas izdzīvot līdz pusdienām. Launags arī pirms došanās [no darba] mājās vai uz sportu ir svēta lieta. Te jāteic, ka vakar labi paēdu, tostarp arī vakarā, gandrīz pirms pašas gulētiešanas, tātad man gribas ēst nevis tāpēc, ka maz ēdu, bet tāpēc, ka ir lielāka ēstgriba. Ķermeņa svars, ja kas, īpaši nemainās (domāju, ka mainās ķermeņa sastāvs).
Te uzreiz arī atbilde par to, ko darīšu pēc sūdu-neēšanas februāra mēneša. Atbilde ir tāda, ka turpināšu tādā pat garā arī martā, jo nekādas problēmas ar to neredzu. Svars īpaši nav mainījies, bet bikšu siksna šī mēneša laikā ir nostabilizējusies par vienu caurumu tievuma virzienā. Viss ir labi un būs arvien labāk! |
|