| |
[27. Nov 2008|08:50] |
|
No rīta klausījos ziņās pa radio, ka Lido no augusta atlaiduši kopumā ~200 darbiniekus. Man jau patīk šie sociāli atbildīgie, stabilie, perspektīvie uzņēmumi, kas labajos laikos ir tik balti un pūkaini, bet sliktajos laikos glābj tik savu ādu. Nē, nu labi, ja jāatlaiž, tad jāatlaiž, ko darīt..., bet par Lido jau labu laiku man cits jautājums. Tā ēstuve kopumā mēģina veidot sev tautisku (latvisku) tēlu, vismaz "Staburagam" noteikti. Vienīgi ar tiem ēdieniem ir tā, kā ir. Latviskākie ēdieni, ko esmu baudījis Lido ir latviskā soļanka un latviskais šašļiks ar ketčupu, senāk arī pa kādai latviskai picai. Principā Vērmanīti, manuprāt, tik pat labi varētu nosaukt par piem. "Vera i Maņa" - russkaja kuhņa, vai "Wehrmachtmann" - deutsche kuche. Skaidrs, ka jātirgo to, ko var pārdot, bet nu tomēr. Kāda vaina būtu ēdienkartē pa vidu visiem standartēdieniem iekļaut tiešām kādu latvisku ēdienu, ko citviet nevar pagaršot? Nav jau tā, ka tautiskie ēdieni aprobežojas tikai ar zirņiem ar speķi un skābiem kāpostiem. Tas nav pārmetums, tik tādas pārdomas. |
|
|
