| |
[15. Nov 2019|21:30] |
Šodien darbiņā saēdos visādus sūdus. Pirmssvētku diena, kaut kādi te kliņģerīši, saldumiņi u.c. Pieļāvu kļūdu un apēdu gabaliņu no rīta. Tas rezultējās tajā, ka šobrīd es jūtos kā pussūds. Tikko pēc darba un pirms zāles apmeklējuma jutos kā pilnīgs sūds, tagad jau uz pusi labāk. Protams, ka es neapēdu tikai "gabaliņu no rīta", tas viss, kā jau vienmēr, izvērtās tā, ka ēdu sūdus visu dienu, ja maisam gals vaļā, tad jau nav vairs jēgas skaitīt kaut kādus tur gabaliņus. Nesaprotus tos cilvēkus, kuri spēj apēst "tikai vienu gabaliņu". Es nespēju. Nu, nekas, es toties spēju gandrīz visu dienu neēst vispār un gandrīz katru dienu trenēties. Katram savs. Vismaz ir skaidrs, kas mani sagaida tuvākās dienas un nedēļas.
Es vispār brīnos, ka es tikai tagad esmu sapratis un sajutis saistību starp pareizu, veselīgu ēšanu un labu pašsajūtu. Tiklīdz tu ēd normāli, tu jūties labi, tiklīdz ēd sūdus, jūties kā sūds. Pirmajā brīdī, protams, ir tik forši apēst to kūciņu, končiņu vai piciņu. Jūties lieliski, bet pēc īsa brīža jūties riebīgi un gribi turpināt ēst to pašu. Un sāk velties sniega pika no kalna, kamēr vakarā, kad veic dienišķo vakara skrējienu pēc darbiņa tu fiziski jūti savu vēderu, kas protestē pret visām šitajām mocībām.
Un tagad paskatīsimies uz pozitīvo scenārīju - tu ēd savu lieso gaļu, biezpienu, rupju maizi, olas, dārzenīšus u.c. labumus. Mazliet, protams, gribās iekost kādu draņķi, bet tu savaldies, uzkod kādu auglīti. Ar laiku pierodi. Ēdot vairāk olbaltumvielas mazāk gribas ēst draņķi. Sāc atkal kāpt kalnā, nevis ripot lejā. Skats uz puspliko sevi spogulī tevi iepriecina.
Nevarētu teikt, ka man arī šad tad nav uznācis kaut kāds draņķīgs noskaņojums par dzīvi kopumā vai atsevišķām tās pozīcijām. Tomēr, ja tā mēģina atcerēties, tad tiešām neatceros, ka tādās reizēs esmu bijis lieliskā fiziskā formā. Kaut kā neiet kopā sēras un melanholija ar apēstu biezpienu, liesu gaļu, plakanu vēderu un paceltiem svariem. Nu, kā var justies slikti, ja tu esi dzīves labākajā fiziskajā formā? Nevar. Par šo man arī ir škrobe, ka šo sakarību neesmu atklājis agrāk. Kur tu biji agrāk vistas fileja, biezpien un svaru stieni?! |
|
|