| Lattelecom Rīgas maratons |
[21. Maijs 2018|18:51] |
Vakar noskrēju savu kārtējo maratonu. Tikko paskaitīju, drīz man būs jau desmitais oficiālais maratons. Nav slikti. Neskrienu ātri, bet toties stabili. Vārdu sakot, te būs maza atsauksme par vakardienas skrējienu.
Kopumā ar savu startu esmu apmierināts. Šoreiz taupījos distances pirmajā daļā un arī pēc tam. Tas man ļāva izdzīvot normālā kondīcijā līdz distances beigām un nenomirt pa ceļam. Parasti sanāk pārķert trases sākumā un tas var rezultēties ar ļoti labu laiku vai arī spēku izsīkumu vēl pirms finiša. Zināju, ka neesmu labākajā kondīcijā, tāpēc uz rekordu man nebija nekādu izredžu, tāpēc skrēju prātīgi. Tā laikam bija pareizā taktika, spēki pietika un laiks arī priekš manis ir pieņemams. Galvenais, ka noskrēju Kasparu Gorkšu (kuram tas bija pirmais maratons).
Kopumā šis konkrētais maratons, manuprāt, neiet pareizajā virzienā, šobrīd viņi skatās, kā dabūt vairāk piķi, kā dabūt kārtējo atzinības bļembu, kā padarīt šo pasākumu masveidīgāku. Masveidība, protams, notiek uz mazo distanču skrējēju rēķina. Šogad bija ļoti uzskatāmi, ka bija daudz domāts par naudu - dalības maksa bija ļoti liela, finiša paka ir draņķīga (kā jau ierasts) es, protams, neskrienu finiša pakas dēļ, bet tomēr, tas ir tāds uzskatāms piemērs. Numuri tika izdalīti negaidīti daņķīgos plēves maisos, iepriekšējos gadus bija gaumīgi auduma maisiņi vai maratonistiem pat mugursoma (ļoti viegliem nesamajiem). Vēl bija foršs moments, kad no rīta pirms starta stāvēju rindā pie tualetēm, rinda nez kāpēc ļoti lēni virzījās uz priekšu. Pavērojot situāciju sapratu, ka darbojas tikai aptuveni katra piektā atejas būdiņa, pārējās ir vienkārši aizslēgtas. Ideja, protams, saprotama - nav ko te piedirst mūsu atejas, bet no otras puses - skaidrs, ka bija cilvēki, kas neizstāvēja to rindu vai arī nokavēja startu. Nedomāju, ka tas bija neapzināti. Uz tā visa fona Nords vēl domā prasīt piķi no valsts un mēģinās savu nākošo maratona bļembu dabūt ļoti ekonomiski, tas ir, pišot kapeiku uz dalībnieku rēķina un vēl par valsts naudu. Sanāks tā, ka valsts piķis reāli aizies dārgo nēģeru prēmēšanai, bet viss pārējais paliks pa vecam vai būs vēl sliktāk. Vienīgi Nords varēs sev piespraust nākošā kaluma bļembu. Nav pareizi, manuprāt.
Man vairāk patiktos, ja īpaši necenstos vairot mazo distanču skrējēju skaitu, bet tā vietā padomātu, piemēram, par iepriekš minētajām lietām. Manis pēc var arī netaisīt trasi pa visiem trim tiltiem, var pārskriet pāri vienam tiltam, ar to jau būtu pietiekami un apgūt kādu piepilsētas rajonu. Visādi koncerti, priekšnesumi un citas blakuslietas man personīgi galīgi nav vajadzīgi, tie pat ir lieki.
Līdzīgi ir arī ar Stirnu Buku, kurā šogad nepiedalos līdzīgu iemeslu dēļ - nejēdzīgi dārgi un organizatoru piķis aiziet kaut kādās stulbās blakuslietās - koncertos un tusiņā. Es jau braucu normāli paskriet, nevis braucu pāri Puslatvijai, lai paskrietu nepilnu stundiņu un tad tusētos.
Maratona medaļa man arī tā ne pārāk. Pagājušajā gadā bija smukāka.
Pozitīvi ir tas, ka šogad bija daudz dzirdināšanas punktu. Ļoti daudz. Reti kuros maratonos tie ir tik bieži. Arī katrā bija gan ūdens, gan enerģijas dzēriens, gan augļi. Un vienā vietā pat enerģijas želeja. Par to varu organizatorus paslavēt.
Nākošgad skriešu atkal, cerams, ka viņu regress netuprināsies... |
|
|