| |
[15. Maijs 2016|19:03] |
Esmu veiksmīgi pagulējis diendusiņu, kā arī atguvis zaudētos kilogramus un esmu gatavs mazai atskaitei par skrējienu. Lattelecom Rīgas maratons, protams.
Pagājušo gadu saskrēju priekš sevis tīri pieklājīgu kilometrāžu, bet kopš gada sākuma biju skrējis ļoti maz. Līdz ar to bija skaidrs, ka nekāds rekorda labojums nebūs. Klusais mērķis bija izskriet no četrām stundām, ko arī veiksmīgi paveicu. Neskatoties uz pieaudzētajiem liekajiem kilogramiem (neba jau uz muskuļu rēķina). Jāteic, ka apstākļi skriešanai bija ideāli, temperatūra brīnišķīga un pat nelija, par spīti laika prognozei. Vienīgi nedaudz traucēja lielā drūzmēšanās skrējiena sākuma daļā, šķiet, nevienu gadu tik daudz tautas nav bijis, bet varbūt viņi vienkārši bija salikuši barjeras un sašaurinājuši skrienamo trasi. Viegli nebija, atzīšos kā ir - resnums nav nekāda izprieca šādos skrējienos. Pat nosvēros pirms iešanas ārā no mājas un atgriežoties. Vairāki kilogrami nodedzināti tīri, cik tieši, grūti pateikt, nebūtu slikti tieši pirms un pēc skriešanas nosvērties. Ja būtu nedaudz karstāks, tad finiša laiks būtu daudz sliktāks. Šogad izbraucu tīri uz veciem lauriem un labiem laika apstākļiem. Runājot par laika apstākļiem - baigi nenoveicās 10km skrējējiem, es noskrēju gandrīz bez nevienas lietus piles un tad deva startu desmitniekiem, kad sāka līt, pēc tam laikam pat tīri cienīgi uzlija. Tā ir, ka dzīvē izvēlas vieglāko ceļu (10km).
Kopumā skrējiens bija labi noorganizēts. Dzirdināšana, ēdināšana, viss kā ierasts, viss līmenī. Varēja novērot vairāk medicīnas personāla, varēja just, ka ir par to piedomāts. Domāju, ka cilvēkam no malas Rīgas maratons varētu saistīties ar peļķēm, tās bija bieži sastopamas un neforšas - skrējiena sākuma daļā, kad skrien barā un neko īpaši sev priekšā neredzi. Vēl bija interesanti, ka uz ielām, piemēram Brīvības ielā un citur, ir caurumi, ne bedres, bet nu, es nezinu, kas tie ir par caurumiem. Tā vietā, lai tos kaut kā aiztaisītu, pie tiem tika nostādīti cilvēki, kas vienkārši tur atradās, lai neviens uz tiem caurumiem neizlauztu kādu kāju. Arī forša reklāma Rīgai, ja kas. Finiša paka - ierasti trūcīga, medaļa - atšķirīga no iepriekšējām, bet man kaut kā šķiet, ka varēja tomēr vairāk par to piedomāt. Man patīk visas manas sakrātās piemiņas medaļas, tajā skaitā arī šī, tomēr jāatzīst, ka tā nav īpaši gaumīga. Akmeņi vai vienkārši tāda stilizēta medaļas struktūra varētu likt domāt, ka tas ir kaut kāds klinšu vai kalnu maratons, bet ar Rīgu tā īsti nekāda sakara nav.
Kopumā sakarīgs pasākums, par veciem nopelniem cienīgs rezultāts un piedzītas kājas. Laikam jāatsāk veselīgais dzīvesveids, citādi drīz aiziešu postā.
http://www.lattelecomrigasmaratons.lv/lv/par-maratonu/jaunumi/548-jauna-medala-izlausanas-2016-motiva
Nu, jā, diez gan garā trūcīga tā medaļa. |
|
|