| |
[23. Jul 2013|11:51] |
Pa brīvdienām biju uz vienu jauku skriešanas pasākumu. Saucas - "Baltijas kauss 100km skriešanā" (vienlaikus arī Latvijas čempionāts). Notika Viļņā. Jā, cilvēki tur tā skrien 100km. Aplis 2km un riņķo pa parciņu 50 apļus. Ātrākie, starp citu, noskrien ap septiņām stundām, kontrollaiks - 14 stundas.
Pats neskrēju pilno distanci, piedalījos tikai 5x20km stafetē. Pasākums, kā jau varēja paredzēt, izvērtās ļoti foršiņš. Vairāk godalgu gan savāca lietuvieši, latvieši mazāk, bet no igauņiem redzēju tikai vienu dalībnieku (iespējams, ka bija vairāki). Mums toties tika labāks tusiņš un jautrāka paskriešana.
Vispār, interesants sporta veids tā ultramaratonu skriešana, skrien gan jauni, gan veci, gan lieli, gan mazi, tievi, ne tik tievi, šķībi un mazāk šķībi. Un beigās noskrien. Līderu vidējais temps 100km, starp citu, ir jūtami ātrāks, nekā mans personiskais rekords 20km. Iespaidīgi. Vispār ieteiktu katram pašam parēķināt, cik kilometrus uzvarētāja tempā tu vari noskriet (nevienu? vienu? 10? 42? 100??). Var arī motivēties skatoties, kā skrien visādi dīvaini tipiņi, kas skrien un noskrien šo distanci tikai pēc dažu gadu regulāriem treniņiem. Sāk cilvēks ar to, ka nekad dzīvē regulāri nav skrējis un diez cik labi arī neskrien, tad izdomā, ka būtu kaut kas savā dzīvē jāmaina un sāk regulāri trenēties un, skat, jau pēc dažiem gadiem noskrien 100km distanci (par īsākām distancēm nemaz nerunājot). Bet jāsaka, ka arī tas vēl nav nekāds limits, daži jau funktierē par startiem garākās distancēs, kuras es te pat nemaz neminēšu, lai mazāk sagatavotos lasītājus netraumētu.
Es tikmēr darbojos, lai uzlabotu savu maratona un pusmaratona rezultātu, bet, kas zin, varbūt nākamgad vai aiznākamgad arī pievienošos vājprāšu 100km klubiņam. |
|
|