| |
[19. Jan 2013|13:47] |
Šorīt feini paskrēju. Viena no manām aukstākajām skriešanas reizēm. Bet tikai pēc termometra. Kādi 16-17 grādi mīnusā. Pēc sajūtām tik ļoti auksts nelikās. Laikam ir daudzi citi faktori, kas nosaka pašsajūtu - vējš, cik labi esi atpūties vai paēdis. Laikam arī palīdz, ja pirms skrējiena nedaudz iesildās. Šoreiz arī skrēju bez "uzpurņa", nedaudz iesmērēju seju ar taukainu krēmu, nezinu, vai tāpēc vai citu iemeslu dēļ, bet seja vispār nesala. Vispār sejas sargāšanā es īsti nesaprotu tos auduma sejas sargus, tie taču ātri paliek slapji no pieelpotā mitruma, jēga no tādiem ir maza.
Vispār ir forši skriet tādā salā, seja un jaka nosarmo, jūties kā daļa no dabas. Nejūties gluži kā dabas pavēlnieks vai upuris, bet gan kā iederīga dabas daļa. |
|
|