| |
[20. Maijs 2009|13:09] |
Katru reizi, kad dzirdu vārdu savienojumu "māmiņu algas", tas mani tracina. Saukt vecāku pabalstu par "māmiņu algām" ir vienkārši aprobežotība. Ir skaidrs, ka "māmiņu alga" nav alga un, kā izrādās, tas nav arī pabalsts māmiņām (mātēm), bet, kā liecina statistika, vairākumā gadījumu - tēviem. Tas tādēļ, ka to rēķina no saņemtās darba algas, kas parasti tēviem ir lielāka.
Mani tracina pats valodas lietojums. Pēc nosaukuma "māmiņu algas" mēs varam spriest, ka attiecīgais maksājums (ņemam palīgā vārdnīcu) ir atalgojums, peļņa, atlīdzinājums, izpeļņa, samaksa par kādu padarītu darbu. Šajā gadījumā šis darbs ir bērna radīšana. Tātad secinām, ka sievietes darbs ir dzemdēt bērnus. Neesmu gan dzirdējis, ka feministes par šo "māmiņu algu" epitetu būtu cēlušas brēku.
Manuprāt, šādu pilnīgi bezjēdzīgu un stulbu apzīmējumu ieviešana ir kaitniecība. Tā sēj ļaužu prātos tumsonību. Kad, tas, ko mēs pasakām nemaz nenozīmē to, ko mēs esam ar to domājuši un to, ko tas patiesībā nozīmē. Vārdam vienkārši zūd jēga. Vārds paliek par tukšu skaņu. Un vairs nav nozīmes, vai tu saki kaut ko sakarīgu vai arī vienkārši muldi. Un šādu bezsakarīgu epitetu ir daudz. Viens no spilgtākajiem ir "Eiropas Savienības" vietā lietot "Eiropa". Vai arī partiju, kurai nav nekā kopīga ar zemniekiem vai zaļumu, nosaukt par ZZS u.t.t. Es vispār domāju, ka liela daļa no mūsu sabiedrības nelaimēm ir cēlušās no dažāda veida tumsonības, nevērības, vienaldzības, kā sākotnējais cēlonis ir elementārs stulbums. Domāt, ko runā un runāt, ko domā, tas būtu labs sākums labākai dzīvei.
--------------------------------------------------------------------
Rakstot šo sensacionālo atziņu es painteresējos par t.s. "māmiņu algām" un atklāju interesantas nianses. Izrādās, tas ir visai ievērojams pabalsts, ko vecākiem maksā visai ilgi - ik mēnesi, līdz bērns ir sasniedzis 1 gada vecumu. Pabalsta apmērs tiek noteikts, šķiet, 70% apmērā (par % neesmu pārliecināts) no tā vecāka algas, kam šī alga ir lielāka.
Mūsu valsts laikam ir bagāta, ja varam atļauties maksāt šādus brangus pabalstus. Vēl interesi izraisa tas, ka pabalsta apjoms tiek rēķināts no darba algas. Vai tad izdevumi par bērna kopšanu ir atkarīgi no tā, cik lielu algu saņem kāds no vecākiem? Sanāk, ka trūcīgākajiem vecākiem būtu jāpērk savam bērnam lētāki produkti, apģērbs vai bērnu rati, bet bagātajiem par valsts naudu jāpērk dārgās preces. Vai tā? Vai varbūt tomēr valsts priekšā trūcīgāko un bagāto vecāku bērni varētu būt vienlīdzīgi? Cik noprotu, lielā brēka šobrīd ir par to, ka ir plāns uzlikt šīm "māmiņu algām" griestus (500Ls!! apmērā). Jā... Bez pieciem sotakiem mēnesī (neskaitot otra vecāka ienākumus) laikam bērnu nav iespējams uzaudzināt. Ātri gan ļaudis ir pieraduši pie ērtībām. Klausījos jau pirms kāda laiciņa traģiskos solījumus, ka drīz grūtnieces masveidā taisīšos abortus, ja tiešām "māmiņu algas" samazinās. Es laikam esmu uzaudzis pusbadā un puspliks. Un mani vecāki laikm ir bijuši pilnīgi avantūristi, ja ir uzņēmušies tik ekonomiski neizdevīgu pasākumu kā es.
Ok, es saprotu, jāmaksā līzingi, dzīve grūta u.t.t., Ir taču Krīze galu galā!!(!!!1111). Tomēr, manuprāt, šis vecāku pabalsts ir nesamērīgs patreizējai situācijai un tā aprēķina veids arī ir šaubīgs. Nu, nevar cilvēks dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Pēdējais laiks to saprast! |
|
|