| |
[5. Apr 2009|13:05] |
|
Biju vakar rajončikā. Pierīgas. Esot labs rajoniņš. Pastaigāju. Vienīgā vieta, kur dzirdēju latviešu valodu bija lielveikalā no pārdevējas, bet arī, iespējams, tādēļ, ka pirms tam rindā runāju pa telefonu. Urlas, kas ķer kaķi ar mērķi izdurt acis. Tante, kas čurina mazu bērnu tur pat pie kāpņutelpas un pēc tam iet iekšā kāpņutelpā. Džeks, kas noplēš krūma gabalu, lai pakošļātu un pabakstītu zobus. Tradicionālās suņu pastaigas ar neliela teļa izmēra suņiem. Tipisks daudzstāveņu rajončiks. Diez, kā izskatās sliktie rajoni? |
|
|
| |
[5. Apr 2009|13:12] |
Tikko noskrēju 10 km. Visu nedēļu nebiju skrējis, jo sāpēja mugura, bet ne no skriešanas. Noskrēju labi. Apmēram tik pat ātri kā iepriekšējo reizi.
Dažas atziņas. Ja sacensību laikā būs tik pat karsts kā šodien, tad man būs ļoti grūti. Es labāk skrienu mīnusos, nekā +18 grādos. Jo vairāk trenējies, jo vieglāk skriet. Tagad 10 km liekas nieks. Organisms jūtas labi. Kājas ir stiprākas, ceļu locītavas bez emocijām. Temps gan būs jāmet nost, ja gribu tikt līdz galam divreiz garākā distancē. Bet vispār es esmu kaut kāds maniaks. Skrienot atkal domāju - nafig tas man vajadzīgs. Pēc pusotra mēneša vairs neskriešu, būšu jau atēdies. Iešu peldēt. |
|
|