| |
[11. Mar 2009|08:18] |
Vakar treniņā dabūju kārtējo zilumu devu. Pats par sevi tas nav nekas īpašs, bet stāsts ir par to, ka šorīt no rīta muti mazgājot pamanīju, ka viens svaigs zilums, kas vairāk izskatās pēc sarkan-brūnuma ir labi redzams uz manas plaukstas virspuses. Tā kā man šādam gadījumam ir jauka smērīte, es to joka pēc uz piecām minūtēm palietoju, pēc tam nomazgāju. Smēre saucas синяк-off. Krievu ražojums. Te seko maza atkāpe par smērēm.
Savā dzīvē ārstējot savu apskādēto miesu esmu izmēģinājis daudzas smēres. Runājot par zilumiem un to vizuālo likvidāciju vislabākā smēre ir iepriekš pieminētā. Esmu izmēģinājis tiešām daudzas: diclac, fastum, dolobene, бодяга un vēl visādas, kas attiecas uz asinsvadiem, sasitumiem, sastiepumiem. Синяк-off ir no pavisam citas līgas, tai smērei ir kaut kāds pigments klāt, kas maina krāsu no pelēkas uz oranžbrūnu un pavisam tumši brūnu. Bet arī zilums tiek nevis aizkrāsots, bet patiešām pazūd. Pie tam necerēti ātri. Ierastās divas nedēļas labam zilumam (piemēram zem acs) var aizvietot ar dažām dienām.
Nu, tad pēc piecām minūtēm to smēri nomazgāju. Šobrīd ziluma vietā ir tāds paliels izplūdis pleķis, kas atgādina kaut kādu pilnīgi neveiklu iedegumu. Tāds viegli brūngani oranžīgs pleķis. Izskatās diezgan smieklīgi. Vēl smieklīgi ir tas, ka tajās vietās, kur mazgājot paberzēju ar pirkstu ir redzami pirkstu nospiedumi. Bet labā ziņa ir tāda, ka pamazām pleķis izzūd. Mistika kaut kāda. |
|
|