![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu jau nepilnu stundu kā esmu realizējusi apņemšanos, kas man radās 7. maijā, proti, pārkrāsot galvas rotu. Rīts jau bija sācies ap 5am, kad kaut kur uz centra namu jumtiem izperētie kaiju bērni sēri brēcot pavadīja manu nedaudz pārmērīgā šampanieša patēriņa izraisīto dehidratāciju. Tamdēļ jau pusdeviņos biju gatava radikāliem soļiem.
Pusvienos es tapu redzama sabiedrībai platīnblondā skatā. Apmēram 10 minūtes bija vajadzīgas, lai pārvarētu sākotnējo personīgo šoku un iejustos tēlā. Te lieti noderēja izraudzītās sniegbaltās GAPa ūziņas un blūzīte un no skukas iegūtās baltās Camper kediņas. Attapos, ka man ir par tumšu un biezu uzacis, bet šodien vairs galīgi nebija laika ar tām cīnīties, to atliksim citiem skaistiem rītiem. Vēl pēc 10 minūtēm es biju pilnībā dzīva savā jaunajā identitātē, tik nekur nevarēju atrast saulesbrilles. Uzķemmēju uz pieres matus, pārklājos ar nelielu štukatūras slāni un devos darba vietas virzienā.
Pirmie mani ieraudzīja kolēģi. Efekts bija apmēram tāds, kā kad es būtu izaudzējusi spārnus un ar tiem vēcinātos. Andris teica - klausies, ir nesalīdzināmi labāk! Ko tu tagad tāda smuka darīsi? Kaut kas tev ir aiz ādas! Cita kolēģe pēc 5 minūšu jūsmošanas devās uzsmēķēt, sakot, ka es esmot viņu pilnīgi izsitusi no garīgā līdzsvara - šitāda drosme pārmaiņām un tāaaads rezultāts!
Vēl pēc 10 minūtēm, stāvot rindā pēc salātiņiem, es saņēmu 2 konkurējošus piedāvājumus doties pusdienās no nepazīstamiem vīriešu kārtas pārstāvjiem (pēdējo reizi tā bija gadījies kaut kad agrīnā rudenī, kad mani doties ielās aicināja ņekotorijs izbijis ministrs, plaši zināms ar savu vājību uz dāmām); vispār tā negadās nekad, gandrīz nekad.
Nu ko, ko lai saka. Žēl, ka man nav fotoaparāta līdzi, parādītu jums, kā tad tas ir. Vajadzēja paīstam before-after sesiju izgatavot, lai ir par ko pasmiet. Mana jaunā identitāte tagad pieļauj, ka es šitā rakstu, šitā domāju un par visu šo līksmoju; nu vismaz šodien, vai ne? :)
Gaidiet no manis postiņus par lūpukrāsiņām un nagulaciņām un metālplastikas nagiem!
Pusvienos es tapu redzama sabiedrībai platīnblondā skatā. Apmēram 10 minūtes bija vajadzīgas, lai pārvarētu sākotnējo personīgo šoku un iejustos tēlā. Te lieti noderēja izraudzītās sniegbaltās GAPa ūziņas un blūzīte un no skukas iegūtās baltās Camper kediņas. Attapos, ka man ir par tumšu un biezu uzacis, bet šodien vairs galīgi nebija laika ar tām cīnīties, to atliksim citiem skaistiem rītiem. Vēl pēc 10 minūtēm es biju pilnībā dzīva savā jaunajā identitātē, tik nekur nevarēju atrast saulesbrilles. Uzķemmēju uz pieres matus, pārklājos ar nelielu štukatūras slāni un devos darba vietas virzienā.
Pirmie mani ieraudzīja kolēģi. Efekts bija apmēram tāds, kā kad es būtu izaudzējusi spārnus un ar tiem vēcinātos. Andris teica - klausies, ir nesalīdzināmi labāk! Ko tu tagad tāda smuka darīsi? Kaut kas tev ir aiz ādas! Cita kolēģe pēc 5 minūšu jūsmošanas devās uzsmēķēt, sakot, ka es esmot viņu pilnīgi izsitusi no garīgā līdzsvara - šitāda drosme pārmaiņām un tāaaads rezultāts!
Vēl pēc 10 minūtēm, stāvot rindā pēc salātiņiem, es saņēmu 2 konkurējošus piedāvājumus doties pusdienās no nepazīstamiem vīriešu kārtas pārstāvjiem (pēdējo reizi tā bija gadījies kaut kad agrīnā rudenī, kad mani doties ielās aicināja ņekotorijs izbijis ministrs, plaši zināms ar savu vājību uz dāmām); vispār tā negadās nekad, gandrīz nekad.
Nu ko, ko lai saka. Žēl, ka man nav fotoaparāta līdzi, parādītu jums, kā tad tas ir. Vajadzēja paīstam before-after sesiju izgatavot, lai ir par ko pasmiet. Mana jaunā identitāte tagad pieļauj, ka es šitā rakstu, šitā domāju un par visu šo līksmoju; nu vismaz šodien, vai ne? :)
Gaidiet no manis postiņus par lūpukrāsiņām un nagulaciņām un metālplastikas nagiem!