Krustvārdu mīkla

sakarā ar piesitušos tipa disleksijas pārnesumu uz rakstīšanu (agrāk es būtu pārčekojusi vai nav speciāls jēdziens tam, tagad tikai lieku jums iztēloties to problēmu), spēju tikai izpausties tādās kā neganti īsās frāzēs. Sāk pamazām šausmināt sajūta, ka es palieku vēl vienkāršāka par sētas mietu, ar aikjū konverģējošu virzienā uz 80. Vajadzētu sākt tomēr sevi kaut kā noslogot daudzpusīgāk, pretējā gadījumā es pilnībā pazaudēšu to, dēļ kā man līdz šim itin veiksmīgi ir sanācis sapelnīt sviestmaizīti un zeķubikses.

Vakar pusdienas ieturēju aiz melnā darbagalda. Tās sastāvēja no tvaicētas foreles un mozarellas salātiem. Šodien visa pasaule (i.e. thinkpada klaviere) ož pēc trāna. Ļoti nepatīkami.
Tamdēļ šodien pusdienās aizvirzījos satikt laikabiedrus kebabnīcā jaunajā - no tiesas feina! Ēdieni tur kādi pieci, toties 'labi audzināti'. Garšoja jo labi, spēju apcīnīt vien kādas 4/5 no porcijas.

Vēl, izrādās, no manis vislaik ir slēpuši Gogol Bordello. Cūcība. Labi, ka nu jau kādu pusstundu tas ir izlabots.

Pēdējās trīs+ nedēļas (līdz šīsdieniņas trauslajam iesākumam), kā parēķināju, es mājās esmu pavadījusi aptuveni vienreiz kādas 10 stundas, tad vēl kādas 3x20 fragmentātas minūtes. Nav vērtējuma. Šorīt uzzināju, ka nav siltā ūdens! Usne, tas mums sen jau tā rajōnā darās? Ko sola? Kad atgriezīsies?