Krustvārdu mīkla

Pastaiga notika dabas parkā, kaut kāds mikslis no Tērvetes, kempinga Jūras Priede un Lielupes Sēņu Kalna. Mēs svinējām vasaras iestāšanos un es biju maza maza, noīrējusi dvīņu būdiņu ar 2 ledusskapjiem uz lieveņa: Snaige un ZIL. Blakus kompartmentā iemitinājās vēl mazākas meitenes, kas vislaik ēda arbūzus un spļāva sēkliņas man logos. Es zināju, ka viņas tā dara tamdēļ, ka man ir ticis krutākais un jaunākais ledusskapis, kamēr viņām jācīnās ar ZILa smagajām durvīm.

Es aizgāju pa taku, kuras galā bija kāda viesnīca. Tās bizness ir izīrēt saliekamās gultiņas, tajās var gulēt un apsegties ar tantes Mirdzas zaļo segu. Netālu pēkšņi stāv larva, viss baltās drēbēs – un es viņam saku – hei, vecīt, tu atbraucu par ātru. Nav taču pirmais augusts! Larva neko nesaka, tik pienāk klāt un lūkojas uz mani līdzcietīgi.
 

Tagad viss laiks ir pagājis, man jāsamaksā 15 fr. franki par gultiņas izmantošanu blēdīga paskata operatoriem, kuri apgalvo, ka kartes neņemšot. Es saku, ka man nav franku – kam gan tie mūsdienās ir? Pēc stingras argumentācijas viņi piekrīt ņemt plastikātu, es atveru maku – tajā ir čupām vīzas – tik ne uz vienas nav mans vārds, - ir barbala, ir w_, ir vārdā neminamais un vēl visi citi. Paņemu vienu uz labu laimi, uzminu PINu [4539] un tranzakcija notiek.

Eju tālāk, visi koki ir pilni ar servaliem – lieliem, maziem, pūkainiem. Nespēju savaldīties un vienu mazuli noceļu no koka un iebāžu azotē. Aizmugurē stāv Džeralds Darels un bargi krata ar pirkstu – vai nu nav zināms, ka savvaļas zvērus nedrīkst aiztikt, mājās nest un vispār čakarēt ar domesticēšanu.

Sabrauc raibu raibā kompānija – visi pārvietojas ar kautkādiem ’87. gada audijiem. Es viņus redzu, steidzos pulkā ar visu kaķi, bet mani neviens neredz, nepazīst, tikai skatās garām un smaida. Servalēns aizmūk pa priežu zariem.

upd. Jā! Atcerējos vēl! Es staigāju pa stikla jumtu ar dārzu parīzņujorkā, viducī bija kautkas sajūtiski līdzīgs restorānam Gūtenbergs; tajā iekšā izskatījās kā Disnejlendas pilī, sadaļā 'Skaistules un Briesmoņa istaba'; ar mani bija puisis, ko es vēl nepazīstu - brīnumjauks - brunets, ar Galahera pričeni, viņš noteikti ir Ar Darba Sarkankarogotās L. Paegles skolas vienas no 1972. gada jauniešu paralēlklašu memberiem. Lūdzu atsaukties :)