Krustvārdu mīkla

De profundis clamavi

Anna Marija Levi

De profundis clamavi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man ir 104 gadi; esmu veca kā pasaule. Man pierē zvaigzne, bet pakausī 3 1/3 acs.
Laika strāvas nesatricina manu aprūsējušo dvēseli, man viss jau ir bijis reiz - sakoncentrēts Latvbithim aerosola flakoniņā 'Lana' (antistatiķis). Katrs, kurš reiz tādu lietojis, zina, ka šis izstrādājums dramatiski ātri zaudē iekšējo spiedienu un, lai gan var just, ka tajā iekšā ir papilnam labumiņa, ārā nenāk nekas, pat sitams ne.

Dzīve noris man paralēli, es stāvu un skatos, skatos kā tā aizoscilē garām. Tur, citā dimensijā noris Meksika, un pavei, vēl šur un tur atspīd ziemeļblāzma. Ietinos vīnkrāsas biezā zīda aizkarā un ienirstu savā Urālā, aptinusi nervu galus ar zilo izolenti jau laikus; tagad tā izrādās esam pieaugusi klāt un nav vairs noņemama un perfekti izolē no visa.
  • Vai tā nav ilūzija?.... Par to izolēšanu?
  • Aha, manī arī ir papilnam labumiņa, kas to vien tik gaida kad saulē uzkars\īs un explodēs ar brīnišķu paukšķi.
Powered by Sviesta Ciba