Krustvārdu mīkla

Nu, mani mazie draudziņi, atkal pienācis laiks jaunumiem avioziņu frontē. Šoreiz ar mazliet savādāku noskaņu.

2008. gada februārī es šausmīgi jūs visus koļīju braucienam uz kārtējo psihodēlisko kino festivālu Hantimansijskā. Vienīgais, tā sakot, ierobežojums bija tāds, ka es varēju atrast akurāt vienu aviosabiedrību, kas apkalpo Hantimansijskas reģionu: tā bija tolaik man mazpazīstamā transcendentālā kompānija UT Air Aviation. Notikumu norises brīdī viņiem vēl nebija IATAs koda. Mūsdienās, as we speak, šis tas ir mainījies: kods ir dabūts (2008. gada decembris) un mājaslapā iekš FAQ slavenais jautājums #4 par ieročiem lidmašīnā ir nobīdījies uz 5. vietu, jo iestarpināts jauns jautājums #2: Where can I learn about how to transport fishing rods – they are long and I will not be allowed to take them to the passenger compartment. Will I have to send them separately?

Kāpēc es jums to visu stāstu, jūs iespējams jautāsiet?
Lūk, kāpēc! UTair Aviation ienāk Rīgā! No šodienas mums visiem ir iespēja lidot uz Maskavu pat četrreiz dienā!!! Un atpakaļ arī. Un tikšana uz Hantimansijsku nupat ir sūds-jautājums.
Varbūt es pat par to visu tik ļoti neceptos, ja vien no rīta Dzintaros Meža prosp. un Skujenes ielas stūrī novietotajai daudzsološajai jaunprojekta ēkai garāmbraucot nebūtu izlasījusi vēstījumu uz fasādes, izpildītu dzeltenā uz zila fona, uz gigantiska palaga, kas vēstīja "LAIPNI LŪDZAM ES!" un "YOUR PASSPORT TO EU".

Bet, manu gaismas stariņ, kāds ir tavs neticamākais, savādākais un neparastākais lidojums/pieredze aviojomā?

Varu palepoties, ka esmu lidojusi ar nekur neakreditētas aviokompānijas Южмашавиа reisu Kijeva-Dņepropetrovska, ar brīnišķīgu vismaz 40 gadus vecu lidmašīnu YAK-40.
Tā salons bija iztapsēts ar gadu desmitu gaitā visiem aromātiem pievilkušos zaļu un priežu mizas krāsas vorsolīnu (kas gan nav nekas ļoti neparasts, ja ir gadījies izmantot CarpatAir pakalpojumus).

Lidaparāts spēj uzņemt 37 pasažierus un 3 apkalpes locekļus, proti 2 pilotus un 1 stjuartu. Konkrētajā reisā šis normatīvs tika pārkāpts, jo bez 37 sēdošajiem pasažieriem kādi 6 vēl šai reisā stāvēja kājās (man bija sēdvieta).
Iekāpšanas un izkāpšanas process par 100% līdzinājās bērnības pieredzei uz vilcienu perona Riga_PASS stacijā, par kauju izcīnīt sēdvietu eļektričkā Rīga-Jūrmala.
Visbēdīgāk klājās tiem ukraiņiem (vispār jau ukrainietēm-emigrantēm), kas uz vasaru ieradušās no ASV apciemot radiņus laukos, pavisam zaudējušas skiļļus Austrumeiropas Agresijā un pilnīgi nespēj aptvert kā notiekošais var būt reāls.

Šajā reisā mums servēja maltīti: salami desas ripiņas un sāļos krekerus, vai deva padzerties - neatceros. Biļeti uz šo reisu es saņēmu neko nemaksājot Kiiv Borispol lidostā info lodziņā nosaucot savu uzvārdu un uzņēmumu, uz kuru dodos Dņepropetrovskā.
Jāpiezīmē, ka devos darba darīšanās - komandējumā uz kādu iestādi, kura piederēja akurāt tiem pašiem džekiem, kam Южмашавиа. Vēl viņiem piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls, viesnīcu ķēde (no 2 viesnīcām) Grand Hotel Ukraine un vēl dažas vārdā nesaucamas iestādes.

Un pasakiet vēļ, ka IT cilvēki ir sausiņi ar prognozējamu un bināru ikdienu! :)