Now I've seen everything??
Diena, kurā no paša agra rīta es feisbukā uzskrienu komentāram ziņu lentā par to, ka Viesturs Rudzītis retvīto Alises Zariņas tvītu, kurā viņa pauž neizpratni par Rīgas Laikā publicētu Agneses Irbes komentāru, kurā mēģināts skaidrot šaubas par dažādiem ar viendzimuma laulībām saistītiem aspektiem, un Viesturs iesaka visiem Agneses komentāru izlasīt, gan tēvišķi aprādīdams, ka komentārs ir "godīgs, lai arī dažviet naivs"?
----
Jā, es apmēram 12 stundas domāju par šo jautājumu, un nekas tāds labs prātā neienāca. Kā mēs nokļuvām šajā punktā?
----
Jā, es apmēram 12 stundas domāju par šo jautājumu, un nekas tāds labs prātā neienāca. Kā mēs nokļuvām šajā punktā?
Tā ir tāda ļoti privāta frustra par to, ka man mīļš un tuvs cilvēks (viņam protams ir tādas tiesības) aizsvārstās meklējumos un viedokļa formulējumos tik tālu, ka šos meklējumus tipa approvo un rekomendē tāds urukhajs kā VR (vēl tipa iesmīkņā par "naivumu"?). Es vienkārši sāku justies ļoti ļoti vientuļā savā pasaulē, bet then again, es par maz satieku cilvēkus.