Divus vakarus pēc kārtas izdevās izrauties padauzīt bumbu, tā ap 2 stundām bez pauzēm. Es nevaru aprakstīt, cik laimīgi šodien sāp kājas, roka un mugura. Kāpēc tik reti, kāpēc tik maz, sasodīts, sanāk šitā izdarboties? Es esmu kļuvusi par sēni, bezjēdzīgu planktonu, šī pilsēta mani ierij un nelaiž vaļā, man nav spārnu, nav galvas vairs. Atpestī, atpestī.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
viinogasfantastiski! (ne par atšālēšanos)- vedjmahKā jau augstāk minēts, es tiešām nedomāju, ka tas būtu kaut kas tāds baigi ārkārtējs. Bet dzīvē ir dažādi periodi, un, protams, ka tā nevar dzīvot vairāk kā 5 gadus no vietas. Šobrīd man ir trulā mietpilsoņa periods un I truly wonder, kad tas vienreiz beigsies.