![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu lūk, es tiešām apbrīnoju visus tos spēcīgos cilvēkus, kas bija apņēmušies ikdienas kaut ko uzrakstīt un (kā jau avrals reiz piezīmēja), tos arī izlasu pirmos. Es tā nevarētu, bet ļoti gribētos.
Šodien man ir dzimšanas diena, ko es biju pilnīgi aizmirsusi un tāpēc tagad darbavietas konditorijai ir mani jāglābj un jācep kūkas, ar ko ātrumā pacienāt visus tulpes un orhidejas nesošos kolēģus. Laikam pirmo reizi pēdējo gadu jaunlaiku vēsturē neesmu izbesījusies par lielveikalos pieejamo sūdu rozā pūkaino rokudzelžu un poliēstera sarkanajām rozēm nosētajos naktskrekltopiņu izskatā.
Nu ja, šis ir neveikls mēģinājums vismaz kaut ko pateikt, atkal tātad, no jauna jau kuro reizi jāmācās socializēties pēc ilgstošāka posma internālā režīmā.
Šodien man ir dzimšanas diena, ko es biju pilnīgi aizmirsusi un tāpēc tagad darbavietas konditorijai ir mani jāglābj un jācep kūkas, ar ko ātrumā pacienāt visus tulpes un orhidejas nesošos kolēģus. Laikam pirmo reizi pēdējo gadu jaunlaiku vēsturē neesmu izbesījusies par lielveikalos pieejamo sūdu rozā pūkaino rokudzelžu un poliēstera sarkanajām rozēm nosētajos naktskrekltopiņu izskatā.
Nu ja, šis ir neveikls mēģinājums vismaz kaut ko pateikt, atkal tātad, no jauna jau kuro reizi jāmācās socializēties pēc ilgstošāka posma internālā režīmā.
Mani nedaudz satrieca tas, ko tu rakstīji par masveida atdraugošanu kopā ar personificēu vēstījumu par iemesliem: pārmēru laba dzīve. Tomēr tad nesen atcerējos, ka lasīju britu zinātnieku pētījumu, ka visvairāk sociālo tīklu lietotājus besī laimīgas un prieka pilnas piedraugoto fotogalerijas, kas vedinot ienīst savu vienveidīgo dzīvi. Nu, ko.
Lai jau viņi, gājējus un mirējus nevajag turēt...