![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad lietainā pirmdienas naktī smaržo zeme;
augstu priekšā kalna galotnē stāv nams, kas izskatās kā prototips sakāmajam par milzi uz māla kājām;
tas izskatās arī kā kad ar izsistiem zobiem būtu, jo šai nakts stundā tikai daži logi izgaismoti vairs;
visapkārt ir pamesti un nepamesti būvlaukumi, kāda no tiem sētmale apstādīta ar dzīvības kokiem;
tie smaržo saldi pēc kapu svētkiem un mana Lielupes pagalma pirms gadiem 10;
es noplūcu pāris zariņus cerībā, ka tie mani pasargās no pašas.
Madisonas ielas galā tālumā mirdz veikals. Viss stāvlaukums ir tukšs, gribas mest ritentiņus, tik es nemāku.
Peļķes sasniedz Hadsonas izmēru, bet tas man vairs nerūp necik.
Japāniska stila atpūtas laukumiņā zālienā darbojas laistītāji, 6gab, asinhroni rotē tie, cīnoties ar lietu.
Stāvu nepjumtā nojumē pie akmens šaha galdiņa, kuru vietējie tumšās floras un faunas pārstāvji izdizainējuši ar permanentajiem markeriem, un domās saspēlēju ar sevi dambreti.
Smeldz, smeldz muguras smadzene, bet es vairs nevaru paraudāt.
Jau daudzus mēnešus nespēju to izdarīt, kaut šķiet - paliktu kaut kā tīrāk pēc tam.
Zilsudrabaina pāri galvai aizlido AA lidmašīna, Benson&Hedges pēdējais dūms iecērt acīs jo sīvs.
Ja tu to neizdarīsi visai drīz, es iznīkšu aiz savas Nekompensējamās [A|X] Deficīta Sajūtas. Pažēlo.
augstu priekšā kalna galotnē stāv nams, kas izskatās kā prototips sakāmajam par milzi uz māla kājām;
tas izskatās arī kā kad ar izsistiem zobiem būtu, jo šai nakts stundā tikai daži logi izgaismoti vairs;
visapkārt ir pamesti un nepamesti būvlaukumi, kāda no tiem sētmale apstādīta ar dzīvības kokiem;
tie smaržo saldi pēc kapu svētkiem un mana Lielupes pagalma pirms gadiem 10;
es noplūcu pāris zariņus cerībā, ka tie mani pasargās no pašas.
Madisonas ielas galā tālumā mirdz veikals. Viss stāvlaukums ir tukšs, gribas mest ritentiņus, tik es nemāku.
Peļķes sasniedz Hadsonas izmēru, bet tas man vairs nerūp necik.
Japāniska stila atpūtas laukumiņā zālienā darbojas laistītāji, 6gab, asinhroni rotē tie, cīnoties ar lietu.
Stāvu nepjumtā nojumē pie akmens šaha galdiņa, kuru vietējie tumšās floras un faunas pārstāvji izdizainējuši ar permanentajiem markeriem, un domās saspēlēju ar sevi dambreti.
Smeldz, smeldz muguras smadzene, bet es vairs nevaru paraudāt.
Jau daudzus mēnešus nespēju to izdarīt, kaut šķiet - paliktu kaut kā tīrāk pēc tam.
Zilsudrabaina pāri galvai aizlido AA lidmašīna, Benson&Hedges pēdējais dūms iecērt acīs jo sīvs.
Ja tu to neizdarīsi visai drīz, es iznīkšu aiz savas Nekompensējamās [A|X] Deficīta Sajūtas. Pažēlo.
drusku. tā uzreiz nevaru.
Vēlies kautko no NYC? (lai tev ar drusku jāpamokas domājot)