![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kā tas iespējams, ka neviens šo jauko ziņu nav izbazūnējis un tā tikai pilnīgi nejauši man šodien trāpīja acēs?
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).
Par (ne)specifiskām galotnēm (obligātumu/brīvprātīgumu/whatever) es varbūt nebūtu sajūsmā (pieradums un tā), bet loģiku saprastu (ieskaitot tevis labi aprakstīto vēsturi, padomju režīmā kaitīgo vēsturi utt. utml.) un ja tāds lēmums tiktu pieņemts, tad to gan jau akceptētu (kur liktos), mani tas visdrīzāk (man gan ir uzvārds sieviešu dzimtē) neskartu un vienīgā reize, kad es papukstētu būtu kādā "i found somebody is wrong on internet" gadījumā.
Toties attiecībā uz galotnes neesamību un nelatviskošanu, tad tikpat labi lai uzreiz tiesa(s) pielemj, ka šādu bauru valodu jāaizliedz (sākt ar mums, resp., patrenējoties uz kaķīšiem un tad jau varētu ķerties arī pie kirilicas u.c.), visa pasaule lieto 28 zīmju alfabētu un dzīvo ilgi un laimīgi, ieskaitot skumjo latviešu puiku Krisjan Saursliez-Dzelzcel.
Bet "Otto gadījums", protams, ir visai dīvains, ņemot vērā to kādi (ne)vārdi tiek citiem doti.