![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu tad šoreiz laidienā par 2 lietiņām.
1)
Pagājšnedēļ atkal drusku palidoju, dienesta specifikas dēļ, diemžēl, ne vienmēr var izvairīties no AirBlatic.
Toties atpakaļceļā izdevās gan, trāpīju pirmoreiz mūžā LOTam. Mīlīši, viņi tač ir galīgi atpalikuša aviokompānija! Par vismaz 10 gadiem so yesterday, ja mēram pret Nacionālo Megalidsabiedrību!
Checkinā viņi laipni piedāvāja, vai es nevēlētos savu somu viņiem atstāt (sekretāre bija aizmirsusi piepirkt bagāžas iespēju). Uz manu jautājumu "cik tad tas maksās?" pretim saņēmu ārkārtīgi pārsteigtu skatienu un neizpratnes un mātišķu rūpju rievu pierē. Haha, guess what, tas ir default, ka 20kg var nodot bez surchardža. Un uz borta bija arī avīzes angliski, ko domājies!, un sviestmaize, kafija un sic! Malbecs arī.
Smieklīgi protams, ka vienā no maziņajām Embrarer sērijas (145. konkrēti) lidmašīnītē vietas kājām bija kārtīgi vairāk kā jaukajos ar Recaro beņķiem aprīkotajos Blatica 737-300 bojeingoz. Vopšem, būdama ļauna un naidīga pret Blaticu, es tikai ieguvu papildus punktiņus pārliecībai, ka ja vien no tā var izvairīties, tā vajag darīt.
2)
Ja nu kāds gadījienā nepamanīja. Vakardien Krievijā 2 lidmašīnām bija jāveic ārkārtas nosēšanās. Tā viena, kas Krasnodarā - tur tā, nothing spešal vai interesting, toties tiem otriem gan reāli gājis! (Vēl daudz smukas bildes).
Īsumā tiem, kam nav laika lasīt: 10000m augstumā lidmašīnai Tu-154M reisā Poļarnij posjolok->Moskva beigusies energoapgādes apgādes sistēma, tā ka visa. Tai skaitā instrumentu paneļi. Tai skaitā degvielas sūknis, kas papildina tvertni.
Man patīk kā krievu saiti to atspoguļo ziņās:
a) pasažieri saglabāja mieru, jo ienāca pilote un teica, ka esot "jānomaina ešelons" (WTF?!?);
b) pilotiem nācās ātri domāt, kur nosēsties, jo bāka stipri ātri sausa paliek;
c) lidojums notiek virs taigas/tundras zonas;
tuvumā tikai pamestais Ižmas (pastaties, kur tas ira, ibio, apdzīvotība un urbanizācija neblīva) lidlauks ar pacelšanās laukumu derīgu helikopteriem;
d) ar 3. piegājienu nosēsties izdodas (jo nedarbojas ne spārnu izbīdāmās bremzēšanas sekcijas, nedz ātrumu var pareizi samazināt, nedz mēraparātu palīdzība pieejama nosēšanās kontrolei);
e) žēl, skrejceļš pa īsu! nu neko, brauc mežā, ar spārniem pļaujot kociņus, līdz dabiski nobremzējas, jo šasijas iestieg purvā;
f) cietušo nav. Autobusus, ar kuriem doties prom no Ižmas lidlauka sagaidīja sēdot vēl iekšā tai pat lidmašīnā, jo ārā auksts = 0C.
Gandrīz jāapraudas, ne. Kā viņi to izdarīja?
1)
Pagājšnedēļ atkal drusku palidoju, dienesta specifikas dēļ, diemžēl, ne vienmēr var izvairīties no AirBlatic.
Toties atpakaļceļā izdevās gan, trāpīju pirmoreiz mūžā LOTam. Mīlīši, viņi tač ir galīgi atpalikuša aviokompānija! Par vismaz 10 gadiem so yesterday, ja mēram pret Nacionālo Megalidsabiedrību!
Checkinā viņi laipni piedāvāja, vai es nevēlētos savu somu viņiem atstāt (sekretāre bija aizmirsusi piepirkt bagāžas iespēju). Uz manu jautājumu "cik tad tas maksās?" pretim saņēmu ārkārtīgi pārsteigtu skatienu un neizpratnes un mātišķu rūpju rievu pierē. Haha, guess what, tas ir default, ka 20kg var nodot bez surchardža. Un uz borta bija arī avīzes angliski, ko domājies!, un sviestmaize, kafija un sic! Malbecs arī.
Smieklīgi protams, ka vienā no maziņajām Embrarer sērijas (145. konkrēti) lidmašīnītē vietas kājām bija kārtīgi vairāk kā jaukajos ar Recaro beņķiem aprīkotajos Blatica 737-300 bojeingoz. Vopšem, būdama ļauna un naidīga pret Blaticu, es tikai ieguvu papildus punktiņus pārliecībai, ka ja vien no tā var izvairīties, tā vajag darīt.
2)
Ja nu kāds gadījienā nepamanīja. Vakardien Krievijā 2 lidmašīnām bija jāveic ārkārtas nosēšanās. Tā viena, kas Krasnodarā - tur tā, nothing spešal vai interesting, toties tiem otriem gan reāli gājis! (Vēl daudz smukas bildes).
Īsumā tiem, kam nav laika lasīt: 10000m augstumā lidmašīnai Tu-154M reisā Poļarnij posjolok->Moskva beigusies energoapgādes apgādes sistēma, tā ka visa. Tai skaitā instrumentu paneļi. Tai skaitā degvielas sūknis, kas papildina tvertni.
Man patīk kā krievu saiti to atspoguļo ziņās:
a) pasažieri saglabāja mieru, jo ienāca pilote un teica, ka esot "jānomaina ešelons" (WTF?!?);
b) pilotiem nācās ātri domāt, kur nosēsties, jo bāka stipri ātri sausa paliek;
c) lidojums notiek virs taigas/tundras zonas;
tuvumā tikai pamestais Ižmas (pastaties, kur tas ira, ibio, apdzīvotība un urbanizācija neblīva) lidlauks ar pacelšanās laukumu derīgu helikopteriem;
d) ar 3. piegājienu nosēsties izdodas (jo nedarbojas ne spārnu izbīdāmās bremzēšanas sekcijas, nedz ātrumu var pareizi samazināt, nedz mēraparātu palīdzība pieejama nosēšanās kontrolei);
e) žēl, skrejceļš pa īsu! nu neko, brauc mežā, ar spārniem pļaujot kociņus, līdz dabiski nobremzējas, jo šasijas iestieg purvā;
f) cietušo nav. Autobusus, ar kuriem doties prom no Ižmas lidlauka sagaidīja sēdot vēl iekšā tai pat lidmašīnā, jo ārā auksts = 0C.
Gandrīz jāapraudas, ne. Kā viņi to izdarīja?