![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pirms laika vaidēju par meteostacijas konfigurācijas problēmām.
Tās nu it kā būtu apcīnītas, tagad rindā nākamais trablis: anemometrs haotiski ik pa brīsniņam reģistrē kaut kādas šaušalīgas anomālijas vēja stipruma rādījumos. Neprognozējami un nesistemātiski pēkšņi dažbrīd tiek kakbi reģistrētas 34 m/s brāzmas.
Piebildīšu, ka sasniedzot konkrētus meteoroloģiskus apstākļus, Visiem Uzņēmuma Darbiem Nekavējoši Jāpārtraucas. Un par to tad nu it kā meteostacijs atbildīgs - ģenerēt automātisku trauksmi.
Nu un pēdējās nedēļas aplam bieži tā automātiskā trauksme izrādās esam viltus trauksme, un visi dusmīgi un bēdīgi un nesaprot kas par desām.
Pēc garas un nīgras sarakstes ar piegādātajiem tiek nolemts tomēr sākumā aizsūtīt savus darbiniekus uz jumta apskatīt kas tur notiek. Rezultāti ir iepriecinoši: uz jumta izvietojušās 2 kaiju ligzdas ar olām, bet meteostacijas mastu, kura galā anemometrs uzkarināts, kaijas izmanto kā skatu torni, no kura pārlūkot apkārtni labāk.
Kaijai nolaižoties un arī paceļoties spārnos, reģistrējas brāzmas. Stacija čujet ņe ladnoje un izsludina trauksmi. Produktu Plūsma tiek pārtraukta. Visi stāv uz ausīm. Putni turpina perēt. Nākamgad viņu būs vēl vairāk.
Jāraksta skripti, kas apstrādā šādus gadījumus. Meklēju kaiju biheiviorālos speciālistus, kas varētu apstāstīt viņu paradumus - lai es labāk aptvertu to štelli. Iepriekš pateicos.
Tās nu it kā būtu apcīnītas, tagad rindā nākamais trablis: anemometrs haotiski ik pa brīsniņam reģistrē kaut kādas šaušalīgas anomālijas vēja stipruma rādījumos. Neprognozējami un nesistemātiski pēkšņi dažbrīd tiek kakbi reģistrētas 34 m/s brāzmas.
Piebildīšu, ka sasniedzot konkrētus meteoroloģiskus apstākļus, Visiem Uzņēmuma Darbiem Nekavējoši Jāpārtraucas. Un par to tad nu it kā meteostacijs atbildīgs - ģenerēt automātisku trauksmi.
Nu un pēdējās nedēļas aplam bieži tā automātiskā trauksme izrādās esam viltus trauksme, un visi dusmīgi un bēdīgi un nesaprot kas par desām.
Pēc garas un nīgras sarakstes ar piegādātajiem tiek nolemts tomēr sākumā aizsūtīt savus darbiniekus uz jumta apskatīt kas tur notiek. Rezultāti ir iepriecinoši: uz jumta izvietojušās 2 kaiju ligzdas ar olām, bet meteostacijas mastu, kura galā anemometrs uzkarināts, kaijas izmanto kā skatu torni, no kura pārlūkot apkārtni labāk.
Kaijai nolaižoties un arī paceļoties spārnos, reģistrējas brāzmas. Stacija čujet ņe ladnoje un izsludina trauksmi. Produktu Plūsma tiek pārtraukta. Visi stāv uz ausīm. Putni turpina perēt. Nākamgad viņu būs vēl vairāk.
Jāraksta skripti, kas apstrādā šādus gadījumus. Meklēju kaiju biheiviorālos speciālistus, kas varētu apstāstīt viņu paradumus - lai es labāk aptvertu to štelli. Iepriekš pateicos.
b) Par lielām sirdssāpēm mūsu draudzīgajam kolektīvam, vārnas un kaķi nezin kāpēc pārstāja apmeklēt pagalmu visai drīz pēc tam, kad ceha puikas iegādājās peintbola plinti.
c) Noķer kaiju un piesien aiz kājas pie antenas apakšā - šī prom netiek un ķērc, brīdinot pārējās, ka vieta nav laba.
d) Ir dzirdēts par eksperimentiem ar ultraskaņas kaucējiem lidostās, kur arī putnus jābaida prom, taču aizdomas, ka nopirkt kolektīvo gaiseni un ļaut puikām šaudzīties būs lētāk un efektīvāk.
Aber ja uzmočī pa perimetru kādus 4-6 kārtis, garākas par to bandūru, un novelk ar 50 cm intervālu stiepli (domāju, ka pietiekami, lai traucētu spārnu vēzienam, tb lidoņi būtu spiesti atstāties), tas ietekmētu kādas tur ūbersmalkās gaisa turbulences? Citu iespēju tā īsti nespēju iedomāties. :(