![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vāļājos king-size gultā ar skatu uz Schiphōles skrejceļiem, kur bija jābūt lidmašīnām. Pār tiem - tukšiem un tādiem kā apvainojušamies patlaban noriet saule.
Jā, jā, man ir sasodīti paveicies, es neesmu viens no tiem nabadziņiem, kas guļ uz benķiem lidostā. Es ik pa pāris stundām aizeju turp apskatīties, kas jauns. Raudošas mātes ar pārgurušiem bērneļiem uz rokām. Rinda uz dzelzceļa starptautisko biļešu kasēm - šodien jau izskatās tā uz cilvēkiem 600. Lidostas info ekrāni izskatās diezgan interesanti. Bez tam, tos ik pa minūtei kāds fotografē un neticīgi grozot galvu smaida. Tāpēc es jums bildes nerādīšu.
Visas apkaimes viesnīcas ir pārpildītas. Jau piektdienas pēcpusdienā, man šķita, ka nebūs labi, un laikus pagarināju savu rezervāciju vienā no jocīgākajām un kičīgākajām pasaules viesnīcām. Tās, starp citu, paceļ cenas apmēram 2 reizes. Jānopelna jau kaut kā ir.
Mājupceļš ar vilcienu (ja nu es sadomātu stāvēt tai rindā) būtu šāds: Amsterdam Zuid->Szceczin->Warszava Wschodnia->Šestokai->Vilnius->Daugavpils-
Vēl var sakoļīt kolēģus no mātes uzņēmuma, kuri piektdien nospēra vāģi no manas darba vietas, lai pa brīvdienām tiktu uz mājām Hāgā un Delftā un pirms pāra stundām ir laimīgi atbraukuši. Jākoļī, lai vēlākais otrdien mēs izbrauktu atpakaļ uz Dievzemīti.
Šodien paviesojos Amsā, Leidenē, Delftā un Hāgā. Nu neko. Sakož zobus un var izturēt :)
Patiesībā tādu kā "smaidu no iekšām" izvilka tad, kad vilciens nesās cauri ziedošam tulpju laukam, kuram pa vidu tāds kā kanālītis nedziļš, ar jahtu ostiņu un mazām sarkanām stāvām mājiņām. Smaidu, protams, izvelk sajūta, ka tas nav nekāds tur photōšōpa renderis, bet gan tāda pastkartiņainavisma esence.
Vopšem, homo s. tomēr ir parāk nepamatoti iedomīgs un savu nozmīmību pārspīlējošs radījums. Labi, ka šādi gadījumi skaidri parāda who is who.
Jā, jā, man ir sasodīti paveicies, es neesmu viens no tiem nabadziņiem, kas guļ uz benķiem lidostā. Es ik pa pāris stundām aizeju turp apskatīties, kas jauns. Raudošas mātes ar pārgurušiem bērneļiem uz rokām. Rinda uz dzelzceļa starptautisko biļešu kasēm - šodien jau izskatās tā uz cilvēkiem 600. Lidostas info ekrāni izskatās diezgan interesanti. Bez tam, tos ik pa minūtei kāds fotografē un neticīgi grozot galvu smaida. Tāpēc es jums bildes nerādīšu.
Visas apkaimes viesnīcas ir pārpildītas. Jau piektdienas pēcpusdienā, man šķita, ka nebūs labi, un laikus pagarināju savu rezervāciju vienā no jocīgākajām un kičīgākajām pasaules viesnīcām. Tās, starp citu, paceļ cenas apmēram 2 reizes. Jānopelna jau kaut kā ir.
Mājupceļš ar vilcienu (ja nu es sadomātu stāvēt tai rindā) būtu šāds: Amsterdam Zuid->Szceczin->Warszava Wschodnia->Šestokai->Vilnius->Daugavpils-
Vēl var sakoļīt kolēģus no mātes uzņēmuma, kuri piektdien nospēra vāģi no manas darba vietas, lai pa brīvdienām tiktu uz mājām Hāgā un Delftā un pirms pāra stundām ir laimīgi atbraukuši. Jākoļī, lai vēlākais otrdien mēs izbrauktu atpakaļ uz Dievzemīti.
Šodien paviesojos Amsā, Leidenē, Delftā un Hāgā. Nu neko. Sakož zobus un var izturēt :)
Patiesībā tādu kā "smaidu no iekšām" izvilka tad, kad vilciens nesās cauri ziedošam tulpju laukam, kuram pa vidu tāds kā kanālītis nedziļš, ar jahtu ostiņu un mazām sarkanām stāvām mājiņām. Smaidu, protams, izvelk sajūta, ka tas nav nekāds tur photōšōpa renderis, bet gan tāda pastkartiņainavisma esence.
Vopšem, homo s. tomēr ir parāk nepamatoti iedomīgs un savu nozmīmību pārspīlējošs radījums. Labi, ka šādi gadījumi skaidri parāda who is who.