Ja znal, ja znal (oņi znaļi)
Mani skuka un anonymous jau par to brīdinaja, izteica aizdomas, ka kaut kas tāds noteikti atklāsies, ka tas nevar būt tik vienkārši. Un jā, nav jau arī. Es toreiz to neuzmanīgi piešuvu literāru virzītu ļaužu profesionalitātei attīstīt sižetu saistoši un piešķīru nepietiekamu nopietnību viņu sacītajam. Tomēr fakti pārspēj (kā parasti) literāro fantāziju. Un proti, tik tiešām, tālajā 1984. gadā toreizējais nenormāli talantīgais, jaunais, daudzsološais un ūberkrutais IT daļas vadītājs, kurš regulāri publicējās žurnālā Nauka i Tehņika, kuru apbrīnot un priecāties par viņa darbiem brauca inženieri no visas Padomjzemes tālajām malām, kuram līdzīgu šaipus Urāliem nav un nevar būt - šis cilvēks tātad, augstasinīgi kāddien bija paņēmis cirvi un nogalinājis savu vietnieku (un labāko draugu), kā arī tās dienas šiftlīderi, pēc kam pats izlēca pa logu un nositās, sašķaidot galvu tieši durvjpriekšā.
Vot ja būtu piefiksējis, ka meklē tur dzīfokli, būtu padevis ziņu. Primš nedēļas viens keksis no pareizās Ventas puses devās citzemē naudas pelnīt.
Vienvārdsakot, ja jamais nebūs vēl izīrējis savu 2istabu dzīfokli, tad padošu ziņu.