Plaisa mākoņos
Parasti nevienam neslēpju, ka Google produkti dara mani vāju. Labi, ne vāju, bet tādu pielaidīgu un mazāk kasīgu un akceptējošu. Teiksim īsi, es mīlu Google produktus un sirsnīgi gaidu Hromiuma (tas kas būs OS, nevis tagadējais brauzeris) neapstādināmo uzvaru pār derdzīgo maikrosofta puvekļu pasauli.
Tomēr šovakar es kļuvu domīga.
Uz mana antikvārā datorrīka ir gaužām maz vietas, nolēmu atinstalēt pāra rotaļlietas un pēčāk pārlikt uz mazāk noslogotām volūmēm nekā system, kur jau nu rotaļlietām piedien būt. Viena no tām bija GoogleZeme. Būdama čakla un tāda, kas nevairās no roku darba (haha), izstaigāju visas direktorijas un apdzēsu pakaļpaliekošo drazu, visādus tur kmz failus un tā. Bez tam, es esmu arī nedaudz paranoidāla un sekojoši vēl nedaudz padarbojos ar regeditu un izravēju hkeylocalblablabla, kā nu pienākas. Tīra, svaiga instalācija, tā sakot, sagatavotā augsnē, varēja sākties.
Sekoja 2(!) (divas) vilšanās.
1) Nodownloadējot 556KB lielo setup kakiņu, instalācija tālāk aizgāja automātā jau no internetiem (tas forši), tak jau ka pa ceļam nevienam neienāca prātā man pajautāt KUR TIEŠI es vēlos izvietot produktu. Skaidrs, ka tagad šams atkal gozējas iekš C:\Program Files.
2) Piestartējot pirmo reizi jauno, revolucionāro 5. GoogleZemi, tā ar mani runāja latviski, 2a) tajā atkal tut kak tut bija visi mani vecajā nonestajā versijā atzīmētie maršrutiņi un places of interest.
Nē, nu ok. Manos pastos, googledocos un google-visā-citā nav nekā tāda, no kā man būtu kauns vai kas, pasargdies, slēpjams; tak jau arī nav žēl, ka cilvēki apskatās, kur es ceļoju un kur - ikpārdienas airēju. Tomēr, tomēr, vai šitais nav tā kā drusku par traku?
Tomēr šovakar es kļuvu domīga.
Uz mana antikvārā datorrīka ir gaužām maz vietas, nolēmu atinstalēt pāra rotaļlietas un pēčāk pārlikt uz mazāk noslogotām volūmēm nekā system, kur jau nu rotaļlietām piedien būt. Viena no tām bija GoogleZeme. Būdama čakla un tāda, kas nevairās no roku darba (haha), izstaigāju visas direktorijas un apdzēsu pakaļpaliekošo drazu, visādus tur kmz failus un tā. Bez tam, es esmu arī nedaudz paranoidāla un sekojoši vēl nedaudz padarbojos ar regeditu un izravēju hkeylocalblablabla, kā nu pienākas. Tīra, svaiga instalācija, tā sakot, sagatavotā augsnē, varēja sākties.
Sekoja 2(!) (divas) vilšanās.
1) Nodownloadējot 556KB lielo setup kakiņu, instalācija tālāk aizgāja automātā jau no internetiem (tas forši), tak jau ka pa ceļam nevienam neienāca prātā man pajautāt KUR TIEŠI es vēlos izvietot produktu. Skaidrs, ka tagad šams atkal gozējas iekš C:\Program Files.
2) Piestartējot pirmo reizi jauno, revolucionāro 5. GoogleZemi, tā ar mani runāja latviski, 2a) tajā atkal tut kak tut bija visi mani vecajā nonestajā versijā atzīmētie maršrutiņi un places of interest.
Nē, nu ok. Manos pastos, googledocos un google-visā-citā nav nekā tāda, no kā man būtu kauns vai kas, pasargdies, slēpjams; tak jau arī nav žēl, ka cilvēki apskatās, kur es ceļoju un kur - ikpārdienas airēju. Tomēr, tomēr, vai šitais nav tā kā drusku par traku?
Šis mani iedvesmoja nodoties jaunam eksperimentam.
Par rezultātiem ziņošu :)
realitātes līdzīgas iezīmes ar stāstu ir biedējošas.
Īsāk sakot, pēc tādas izdarbināšanās laimīgā kārtā no jauna uzliktais Google Earth vairs nezin, kur es mēdzu airēt ceturtdienās. Un tas nedaudz nomierina.
Bet tikai nedaudz. Proti, resurss, kas jāiegulda, lai paslēptos, ir neproporcionāli šausmīgs. Un jā, vēljoprojām nevar izvēlēties uz kura diska tev, lietotāj, būs gribēt Earthu un Chrome; tas var būt tikai C:\
Bet gan jau viņi progresēs.
Es tomēr palieku visnotaļ tramīga.