- BŪS?
- 19.9.06 22:58
- Pa vakaru Skypē sarakstījos ar vienu draudzeni. Un viņa man pastāstīja, ka pusi vakara skrēja pa zooveikaliem, jo ļoti grib nopirkt sev trusi. Saka, ka pavisam drīz viņai būs pundurtrusis, un ka nekāda cita truša viņai nevajag. Tāds mazulītis mājās būs, tikai nezina kad. Bet tas jau nav svarīgs.
Visiem jāgaida, un mēs, kā pacienti rindā, gaidām.
Vakar ar vienu draudzeni runāju, viņa sev kaķi meklē. Man drīz būs mazs draugs!. Viņai, tiesa, kaķis nesen ir miris.
Un man nekad dzīvnieku nebija. Nē, nu kā, kaut kad man bija papagailis, zils un mazs. Es pats tad biju mazs. Visi manu papagaili sauca Ķeša. A nebija viņš nekāds "Ķeša", jo viņam bija pavisam cits vārds - Kuzja. Nuja, nedaudz smieklīgi var likties, bet man patika šis vārds. Tāda negaidīta oriģinalitāte, vai ne? Pēc kaut kāda laika sāka vasaras brīvdienas, un es uz trīm mēnešiem aizbraucu no Rīgas pie vecvecākiem. Un kad es no turienes atgriezos man jau nebija papagaiļa. Visu vasaru vecāki negribēja vai tiešām nevarēja man teikt, ka viņš ir... Nē, es šo vārdu (Jūs labi zināt, par kādu es te runāju) neteikšu, jo noteikti nezinu un nezināju. Bet mājās viņa vairs nebija. Un būra arī nebija. Un man reizēm bija domas, ka ja būris būtu, tad mans draugs atgrieztos. Pēc tam es par viņu gandrīz aizmirsu. Jo mazs biju.
Visu dzīvi es gribēju nopirkt suni. Tādu nelielu, tipa takšu. Mēs būsim "laba kompānija". Varbūt man arī būs? Vēlāk? Nekas, es pagaidīšu, es nekur nesteidzos. -
Mūzika: televizors
Garastāvoklis:: thoughtful - 4 paskatījāspaskatīties
- 20.9.06 22:15
-
Vējaslota
Sapņus vajag īstenot. Kamēr nav par vēlu. Arī mazus naivus sapnīšus par pūkainiem un ne tik pūkainiem kustoņiem. Un takši ir forši ar apaļām siltām muguriņām un (parasti) stūrgalvīgu raksturu.
- Atbildēt
- 21.9.06 09:14
-
Takši tiešām tiešām ir forši. Tās man no pašas bērnības patīk, bet pagaidām nav iespējas sev kaut gan vienu nopirkt. Domāju, ka kad man dzīvoklis būs, tad noteikti nopirkšu sev mazu draugu :)
- Atbildēt
- 21.9.06 12:05
-
Man kādreiz bija trusītis.
Skaists mazulis. Uzdāvināja man viņu ziemassvētkos. Toreiz sēdēja kastītē un skatījās uz visu lielām acīm.
Bāc, cik viņš bija mīļš! Kad izlaida no būra, skrēja ap kājām uz riņķi, lai paglaudītu kāds. Manam mazajam sīkajam uz vēdera bērām barību, un trusis ēda nevis no rokas [ko es arī biju iemācījusi], bet no vēdera.
Un vispār - man patika pat viņa vārds - Tusīts Emanuēls Bumbiņa. Brālis nevarēja izteikt Trusītis, Man vienmēr ir paticis vārds Emanuēls, bet mammai likās, ka mazais trusis ir kā bumbiņa..
Šī idille beidzās, kad ārsti man aizliedz turēt mājdzīvniekus mammas alerģijas un manas pēkšņi parādījušās astmas dēļ.. Bet man vienmēr ir bijuši dzīvnieki - kaķi, suņi, eži, stārķi un gliemeži.. Un tagad es vairs mājās neko nevaru turēt.. - Atbildēt
- 21.9.06 12:17
-
Manai mammi arī alerģija. Bet pret kaķiem. Bet man kaķi nepatīk. Trusīši gan mīlīgi ir. Un takšas arī... ;)
- Atbildēt