- BŪS?
- 19.9.06 22:58
-
Pa vakaru Skypē sarakstījos ar vienu draudzeni. Un viņa man pastāstīja, ka pusi vakara skrēja pa zooveikaliem, jo ļoti grib nopirkt sev trusi. Saka, ka pavisam drīz viņai būs pundurtrusis, un ka nekāda cita truša viņai nevajag. Tāds mazulītis mājās būs, tikai nezina kad. Bet tas jau nav svarīgs.
Visiem jāgaida, un mēs, kā pacienti rindā, gaidām.
Vakar ar vienu draudzeni runāju, viņa sev kaķi meklē. Man drīz būs mazs draugs!. Viņai, tiesa, kaķis nesen ir miris.
Un man nekad dzīvnieku nebija. Nē, nu kā, kaut kad man bija papagailis, zils un mazs. Es pats tad biju mazs. Visi manu papagaili sauca Ķeša. A nebija viņš nekāds "Ķeša", jo viņam bija pavisam cits vārds - Kuzja. Nuja, nedaudz smieklīgi var likties, bet man patika šis vārds. Tāda negaidīta oriģinalitāte, vai ne? Pēc kaut kāda laika sāka vasaras brīvdienas, un es uz trīm mēnešiem aizbraucu no Rīgas pie vecvecākiem. Un kad es no turienes atgriezos man jau nebija papagaiļa. Visu vasaru vecāki negribēja vai tiešām nevarēja man teikt, ka viņš ir... Nē, es šo vārdu (Jūs labi zināt, par kādu es te runāju) neteikšu, jo noteikti nezinu un nezināju. Bet mājās viņa vairs nebija. Un būra arī nebija. Un man reizēm bija domas, ka ja būris būtu, tad mans draugs atgrieztos. Pēc tam es par viņu gandrīz aizmirsu. Jo mazs biju.
Visu dzīvi es gribēju nopirkt suni. Tādu nelielu, tipa takšu. Mēs būsim "laba kompānija". Varbūt man arī būs? Vēlāk? Nekas, es pagaidīšu, es nekur nesteidzos. - Mūzika: televizors
Garastāvoklis:: thoughtful