aiz loga
aiz loga
- Man paveicās!
- 20.1.07 11:08
- Es pirmdien aizbraukšu uz Ukrainu!! Jau sen šo datumu biju gaidījis, tāpēc ka strādāt ofisā un mācīties universitātē apnika!! Sesija beidzās, darbs pie vienas vietas, es aizbraukšu!! Forši!!
-
0 paskatījāspaskatīties
- Hm...
- 18.1.07 15:31
- Man jau liekas, ka manu priekšnieci sauc Miranda Pristlija. Es brīžiem vispār nesaprotu, ko tieši viņa grib no manis. Jau besī ārā...
-
1 paskatījāspaskatīties
- Jautājums
- 9.1.07 17:31
- A pasakiet, lūdzu, vai es varu jūs kaut kā atrast draugiem.lv portālā??
-
2 paskatījāspaskatīties
- Njā...
- 21.12.06 13:49
- Saņemu pusi algas un turpinu slinkot darbā.
-
Mūzika: Europa Plus
Garastāvoklis:: lazy
-
0 paskatījāspaskatīties
- Bernardo Bertoluči un citi
- 19.12.06 17:33
- Šodien man ir temperatūra, no paša rīta. Es nolēmu palikt mājās un ārstēties, tāpēc ka rīt man ir 3 ieskaites un viens kontroldarbs universitātē. Par darbu no sākuma pavisam aizmirsu. Pēc tam šefienei piezvanīju. Vienalga mājās paliku.
Un no 10iem sāku skatīties filmas.
1) Sātans Pradas brunčos - žanrs: komēdija - atzīme interesanti
2) Ceļa gals 3 - žanrs: šausmu filma - atzīme garlaicīgi
3) Sapņotāji - žanrs - erotiska drāma - atzīme nekā īpaša
Tagad varbūt vēl kaut ko paskatīšos...
-
Garastāvoklis:: uncomfortable
-
0 paskatījāspaskatīties
- GRIBU
- 18.12.06 22:05
- Es gribu raudāt, raudāt, raudāt...
Bez iemeslu, bez jēgas...
Vienkārši gribu raudāt. Nezinu kāpēc.
-
Mūzika: Arvo Pärt - Spiegel im Spiegel
Garastāvoklis:: sad
-
3 paskatījāspaskatīties
- Ziemas nebūs
- 11.12.06 18:07
- Aiz loga nekā interesantā.
Tāpēc ka sniega nav.
-
Mūzika: klusums
Garastāvoklis:: thoughtful
-
0 paskatījāspaskatīties
- NOSTAĻĢIJA
- 10.12.06 12:50
- Dīvains rīts.
KLausos krievu mūziku. Rets gadījums, tiešām.
Клавиши на стенах, чёрное на сером,
Бардаки на полках, тишина в колонках.
Раненое сердце, ледяное солнце,
Где теперь надежда?
Было всё возможно... (c)
Šī mūzika man vienmēr asociējas ar ziemu. Un ar pirmo kursu universitātē. Ar pirmajām universitātes brīvdienām. Un drīz būs pēdējās. Laiks ir ļoti ātrs.
Es to disku nebiju klausījis 3 vai 4 gadus, bet vēl atceros katras dziesmas vārdus. Skumīgi. A varbūt tā ir tā pati laba nostaļģija, nevis skumjas.
-
Mūzika: Магнитная аномалия - Нет вокруг нас деревьев
Garastāvoklis:: nostalgic
-
0 paskatījāspaskatīties
- ONE.LV
- 8.12.06 19:42
- Aizvakar sagribējās man profila bildīti nomainīt.
Nomainīju.
Un tur šie novērtējumi. Un kaut kāda meitene man uzrakstīja:
"Tu esi modelis, vai vienkārši puisis no žurnāla vāka? :D"
Hm, lišķē :) ...
-
Garastāvoklis:: optimistic
-
0 paskatījāspaskatīties
- Smieklīga saruna
- 8.12.06 09:44
- Aizvakar piezvanīju uz Latvijas konsulāro nodaļu Maskavā. Fantastiska saruna ar kādu sievieti.
Viņa ņem klausuli un saka: Latvijas Republikas Vēstniecības Krievijas Federācijā konsulārā nodaļa.
Nu es tad viņai: Jā, labdien, es gribētu uzzināt līdz kādam datumam Jūs pieņemiet dokumentus vīzas noformēšanai (nu kaut kā tā)
Viņa: Nesaprotu, par kādiem datumiem Jūs runājat? Mēs strādājam katru dienu izņemot sestdienu un svētdienu.
Es: Jā, bet kā Jūs strādājat svētku laika?
Viņa: Mēs vispār nestrādājam svētku laikā
Es: Nujā, bet no kāda datuma?
Viņa: Par kādiem datumiem Jūs jautājat? Mēs strādājam katru dienu, izņemot...
Es: Bet tur šie ziemassvētki...
Viņa: Jā, drīz jau... Āāāā, sapratu. Mēs nestrādājam no 23. līdz 26.
Es: Un cik dienu laikā Jūs vīzu apstiprināt?
Viņa: 7 dienu laikā
pēc tam padomāja un saka: "Možet Vam po-russki, čtobi Vi v datah ņe putaļisj?"
Pēdējā frāze man visvairāk patika. Nu un kas tur v datah putalsja?
-
Mūzika: Astro'n'out
-
0 paskatījāspaskatīties
- Nezinu...
- 1.12.06 09:35
- Sen jau te neesmu rakstījis. Nezinu, kas ar mani notiek. Darbs reklāmas aģentūrā, nelieli ziņu tulkojumi, universitāte un ... final point... diplomdarbs jāraksta. Kas jādara? Nezinu, tāpēc ka man nav laika. Arī nezinu, kad man izdosies izgulēties, šonedēļ gulēju ļoti maz.
Bet saņēmu galu gala oktobra algu. Tas ir labi. Dzīve turpinās.
-
Mūzika: Prāta Vētra - VIsskumjākā parāde uz mūsu ielas
Garastāvoklis:: sleepy
-
2 paskatījāspaskatīties
- TRAMVAJS
- 10.10.06 20:13
- Tramvaja vadītāja:
- Bļāviens, kur tu skrien, veca kļuška? Vai tu tramvaju neredzi, bože moi.
-
Mūzika: Amel Bent - Ma philosophie
Garastāvoklis:: indifferent
-
0 paskatījāspaskatīties
- PALDIES
- 9.10.06 20:44
- Šodien es galu galā pazaudēju vienu no saviem vislabākajiem draugiem. Un ļoti to pārdzīvoju.
Un pēkšņi saņēmu īsziņu. No cita cilvēka. Un sapratu, ka man ir citi ļaudis, kurus es ļoti mīlu. Un mēs arī esam draugi. Vienmēr ir ļoti grūti zaudēt draugu, bet tā ir mūsu dzīve.
Agitiņ, liels Tev paldies. No visas sirds. Goda vārds. Paldies, paldies, paldies...
-
0 paskatījāspaskatīties
- EK...
- 6.10.06 19:25
- Man ir tāds iespaids, ka visi par mani pēkšņi aizmirsa, izdzēsa no dzīves.
Uz īsziņām neviens neatbild, meiliņus un draugos.lv neviens neraksta (vai nu arī neatbild). Tālrunis visu dienu klusē.
Un pašam ir tāds savāds garastāvoklis, kad ļoti gribas, lai kaut viens cilvēks blakus bija. A neviena nav. Kā tai Astro'n'out dziesmā.
Tikko visu šo uzrakstīju un - BRĪNUMS! - saņēmu pirmo sms!
Liels paldies vienam cilvēkam. Viņa tiešām nepietika.
-
Mūzika: klusums
Garastāvoklis:: sad
-
1 paskatījāspaskatīties
- EPS!
- 5.10.06 16:16
- Šovasar es pavadīju 2 stundas Milānas Starptautiskajā Lidostā (man bija tranzīts).
Un es biju ļoti pārsteigts, kad ieraudzīju šīs bildes uz zāles sienām (nu reklāma). Es atradu divas bildes no šīs fotosesijas internetā. Domāju, ka pietiks, lai saprastu bilžu raksturu :)
Profesionālas un foršas bildes.
Vai jūs varat iedomāties tādas reklāmas, teiksim, Rīgas lidostā? Vai tur jau arī visur Dolce&Gabbana?
-
Mūzika: Tiziano Ferro - Stop! Olvídate
Garastāvoklis:: lazy
-
0 paskatījāspaskatīties
- ARĪ TU, ARĪ TU...
- 4.10.06 20:50
- Smieklīgi.
Gandrīz visu dienu domāju par Tevi. Un gaidu, ka Tu man rakstīsi īsziņu. Taču neticu, ka piezvanīsi. Tiešām, tiešām, tiešām gribu ar Tevi satikties. Bet nē. Nē. Es splēpšos ēnā un klusumā :)
Mēs pēc tam vēl redzēsim, kurš no mums ir gudrāks un viltīgāks.
P.S. Mikriņā izlasīju Alēna Roba-Grijē eseju "Par dažiem novecojušiem jēdzieniem" (esejas teksts ir pieejams uz www.satori.lv). Interesanti ir, godīgi. Karoč', iesaucu.
-
Mūzika: Nena - Liebe Ist
Garastāvoklis:: curious
-
3 paskatījāspaskatīties
- ĪSSAVIENOJUMS
- 3.10.06 18:00
- Ja piepildītos, kaut piecas domas no simts,
Tad tā: pirmā par tevi, otrā par mums,
Trešā, ceturtā, piektā - vien atkārtojums.
Tālāk skaitīt nav vērts, vien apmaldīties,
Lai tie zina ka mums - īssavienojums...
(c)R. Kaupers.
-
Mūzika: Iļģi - Dieviņš veic, dieviņš veic
Garastāvoklis:: nostalgic
-
10 paskatījāspaskatīties
- VAKAR
- 24.9.06 11:38
- Pēc universitātes man bija kaut kāds savāds garastāvoklis. Noguruma nebija, un tas bija ļoti labi, jo šis nogurums nez no kā jau ir apnicis. Un vēl darbu gribu meklēt. Jāpadomā. Mājās braukt negribējās. Gribējās pastaigāties; un es pastaigājos pa parku, priecājos no visādiem sīkumiem, smēķēju uz soliņa, turpat lasīju grāmatu, skatījos apkārt un redzēju zirgus.
Laiks bija superīgs, šogad vispār ir forša atvasara, jau sen tādu nav bijusi.
Pēkšņi es saņemu īsziņu no vienas labas draudzenes (ar kuru iepazinos Spānijā), kura pēdējā laikā vienmēr bija kaut kāda skumīga. Viņai arī gribējās pastaigāties un parunāt. Problēmas un neatbildētie jautājumi jau sen ir sakrājusies.
Un mēs pastaigājāmies, klusējām, runājām... Bet taču mūsu klusums bija labs, bija citāds, nekā parastais klusums, kad ļaudis nezina, ko teikt. Mēs zinājām, ko tieši gribējām teikt viens otram, bet viss bija pašsaprotami, mēs visu saprotam bez vārdiem. Arī smēķējām, sēdējām pie upes, barojām pīles, klausījāmies mūziku no kabatas kompja.
Laba bija pastaiga.
Un pēc tās bija nogurums. Bet labs nogurums. Ne tāds nogurums, kad gribas tikai gulēt. Nē. Bija tiešām labi.
-
Mūzika: Sailormoon soundtrack
Garastāvoklis:: pleased
-
0 paskatījāspaskatīties
- DRAUDZĪBA
- 21.9.06 16:14
- Visu dienu bez jēgas sēžu pie kompja un neko īpašu nedaru. Tā laikam handra ir (tāda melanholija). Vai nu parasta garlaicība :)
Šorīt viena draudzene pa tālruni pateica, ka būtu forši, ja es sāktu mācīties jāt ar zirgu. Viņa pati jau sen ir sākusi Armanda Lauku Jātnieku klubā.
Kaut kad bērnībā es arī biju sācis mācīties vienā zirgu klubā. Bet pēkšņi tas bija kļuvis pilnīgi privāts, un vairs man tādas iespējas nebija. Un zirgi tiešām ir forši.
Varbūt, jāsak? Suņa man vienalga nebūs, tad ar zirgiem sadraudzēšos...
-
Mūzika: Jacek Kaczmarski - Nasza klasa
Garastāvoklis:: lazy
-
0 paskatījāspaskatīties
- RĪTS
- 21.9.06 12:05
- Brokastis. Divas tostermaizes ar sviestu, meža ogu jogurts, apelsīnu sula un svaigi uzlieta tēja. Tādas parastas kontinentālās brokastis, it kā kaut kādā viesnīcā esmu. Fonā skan Shakira ar saviem gurniem-hipsiem, tā sakot, oriģinālā versijā, spāniski.
Slinkums...
-
Mūzika: Shakira - Las caderas no mienten
Garastāvoklis:: energetic
-
6 paskatījāspaskatīties
- BĻIN
- 20.9.06 21:06
- Nu ienīstu metro. Un arī mikriņus.
Katru dienu domāju: "Nu kāpēc man personīga helikoptera nav? Ar personīgu pilotu Timu?"
-
Mūzika: Sonia y Selena - Deja que mueva
Garastāvoklis:: tired
-
2 paskatījāspaskatīties
- BŪS?
- 19.9.06 22:58
- Pa vakaru Skypē sarakstījos ar vienu draudzeni. Un viņa man pastāstīja, ka pusi vakara skrēja pa zooveikaliem, jo ļoti grib nopirkt sev trusi. Saka, ka pavisam drīz viņai būs pundurtrusis, un ka nekāda cita truša viņai nevajag. Tāds mazulītis mājās būs, tikai nezina kad. Bet tas jau nav svarīgs.
Visiem jāgaida, un mēs, kā pacienti rindā, gaidām.
Vakar ar vienu draudzeni runāju, viņa sev kaķi meklē. Man drīz būs mazs draugs!. Viņai, tiesa, kaķis nesen ir miris.
Un man nekad dzīvnieku nebija. Nē, nu kā, kaut kad man bija papagailis, zils un mazs. Es pats tad biju mazs. Visi manu papagaili sauca Ķeša. A nebija viņš nekāds "Ķeša", jo viņam bija pavisam cits vārds - Kuzja. Nuja, nedaudz smieklīgi var likties, bet man patika šis vārds. Tāda negaidīta oriģinalitāte, vai ne? Pēc kaut kāda laika sāka vasaras brīvdienas, un es uz trīm mēnešiem aizbraucu no Rīgas pie vecvecākiem. Un kad es no turienes atgriezos man jau nebija papagaiļa. Visu vasaru vecāki negribēja vai tiešām nevarēja man teikt, ka viņš ir... Nē, es šo vārdu (Jūs labi zināt, par kādu es te runāju) neteikšu, jo noteikti nezinu un nezināju. Bet mājās viņa vairs nebija. Un būra arī nebija. Un man reizēm bija domas, ka ja būris būtu, tad mans draugs atgrieztos. Pēc tam es par viņu gandrīz aizmirsu. Jo mazs biju.
Visu dzīvi es gribēju nopirkt suni. Tādu nelielu, tipa takšu. Mēs būsim "laba kompānija". Varbūt man arī būs? Vēlāk? Nekas, es pagaidīšu, es nekur nesteidzos.
-
Mūzika: televizors
Garastāvoklis:: thoughtful
-
4 paskatījāspaskatīties
- VIENA PARASTA DIENA
- 19.9.06 20:31
- stāsts
Visu dienu mājās vazājos. Neko īpašu nedarīju. Kā vienmēr no rīta galva bija pilna ar kaut kādiem plāniem. Bet bija slinkums. Jā, vienkāršs slinkums, nav man nekādu citu attaisnojumu (varbūt es slikti meklēju, bet pat meklēt slinkums).
Izveidoju sev šo dienasgrāmatu, un nezinu, vai tas ir tiešām tas, kas man ir vajadzīgs. Vēlāk, varbūt, uzzināšu.
Viņam piezvanīju, gribējās ar viņu papļapāt.
- Ui, sorry, sorry, es tagad ļoti aizņemts esmu. Davai es Tev vēlāk pats piezvanīšu?
- Nu davai, attā!
Interesanti, ko viņš tur dara, ja ar mani parunāt nevar? Mēs jau sen esam ļoti labi draugi, un pēdējā laikā pēkšņi kaut kādi "aizņemts"
Skatījos televizoru, domājot par kaut ko citu (par ko tieši tagad neatceros). Nevaru vien nobrīnīties, cik tur muļķību ir. Katru mirkli. Kā ķīniešu tūristi: viņi 5 kadrus sekundā taisa, un te 5 muļķībiņas sekundā saka. Nē, labāk skypā laiku tērēt, nevis pie televizora ar stulbiem seriāliem un sarunu šoviem, tipa "talk-shows". Kā tai krievu jokā:
-Ko nozīmē "ток-шоу"? - Казнь на электрическом стуле!
Internets... No agra rīta līdz vēlam vakaram. Tā, varbūt, jau diagnoze ir? Tāda: ja sāc dienu, skatījot e-pastu, tad jau [pa vēlu]. Jo normālie cilvēki vai nu ar kafiju dienu sāc, vai ar tēju. Un bērni ar putru. E-maila rīta ēdienkartē nav.
Viņš tak piezvanīja:
- Čau, nu kā iet? - Nu tā, so-so. Un Tev? - Oi, šodien ļoti aizņemts esmu. - Tad kāpēc zvani? - Nu es pasolīju, vot zvanu. - Tad Tev laika nav? - Nu... - Labi, davai, čau. - Nu paga, Tu kaut ko gribēji uzzināt? - Nē, vienkārši mājās slinkoju. Dziesmu atceries? "Je me sens si seul..." - Jā. Tad es Tev no mājām piezvanīšu.
Ej dirst! Es Tev arī teikšu, ka aizņemts esmu.
Nezinu, kas ir noticis. Vienmēr tādi labi draugi bijām. Un pēdējā laikā... nezinu... it kā kaut kas nopietns notika, bet es nepamanīju kas un kad. "Viss būs tieši tā, kā Tu vēlies..."
Francūži saka: "C'est la vie!" Un krievi saka: "Takova se-ļa-va!"
Tikai jāizvēlās.
-
Mūzika: Borowa MC - Dvēselis osorys
Garastāvoklis:: optimistic
-
4 paskatījāspaskatīties
- TUR NAV KO ĶERT
- 18.9.06 16:50
- stāsts
Es pamodos agri no rīta. Tāds cītīgs students esmu (jokoju vai meloju, es pat nevaru teikt). Pec dušas un brokastīm aizgāju no mājām un aizbraucu uz universitāti. Metro es parasti kaut ko lasu. Un šodien arī lasīju, istenībā, pārlasīju Andras Neiburgas grāmatiņu, kuru es nopirku vēl maijā Jāņa Rozes grāmatnīcā Rīgas Stacijā. Un vispār man negribējās pārtraukt manu lasīšanu, bet bija jāiet un jāmācās. Daudzi cilvēki uzskata, ka mācīties pilnīgi nav obligāti. Un es domāju, ka tomēr jāmācās. Pēc universitātes vari jau kaut kādu labu darbu atrast, kur aldziņa būs lielākā par minimālo un ar kuru varēsi braukt ne uz Druskininkai, bet tālāk.
Bet šodien visas zvaigznes bija pret manām studijām. Ārzemju literatūras semināra nebija. Nez kāpēc. Jau otro reizi tāda pati situācija: visi gaida gaitenī, durvīm blakus, un pasniedzējas nav. Pofig. Iesim uz bufeti? – Jā, protams, ko vēl te ķert. Aha, ja viss būtu tik vienkārši. BUFETES DARBA LAIKS: 10.00 – 19.00. Cik ir pulkstenis? – Vēl 25 minūtes jāgaida. Pa universitāti vazājāmies, smēķējām mūsu smēķētavā (kurilkā, tobiš). Juhū, jau 10! Nu ko, dzērsim kafiju vai vēl kaut ko? – Nuja, ko vēl tur darīt. Coca-cola ar kruasānu. Mobilais tālrunis zvana. – Jā? – Labdien, Dāniel. Tā ir <...> Zināt, es vakar saindejos. Atvainojiet, bet šodien nodarbību nebūs. – Ē, labi. Uz redzēšanos. Labs bija sākums, bet turpinājums ir vēl labāks. – Tad ko darīsim? – Nu… Davai brauksim uz šo grāmatnīcu, uz „Panglosu”, kur es vakar biju. Tā slēgta bija. – Un tur ko? – Nu neko, paskatīsimies šo grāmatu, kuru jālasa. – „Aiz loga”? – Nuja. – Labi, smēķēju un braucam. Atkal kurilkā smēķēju.
Neievērojams.
Metro bija neizturami karsti. Un ļoti gribējās gulēt.
Nopirkām trīs grāmatas (vajadzēja piecas, bet nebija). Žēl, ka šeit nevar nopirkt latviešu autoru grāmatas. Nekas, kad Rīgā būšu, būs man šopings ne tirdzniecības centros, bet grāmatnīcās. Tikai… Kad es tur būšu?..
Jomajo! 537 lappuses jātulko. Bļāviens! Nu viņai ko, vispār jumts aizbraucis?? Diemžēl mums nebūs laika lasīt Stendālu vai citus lielus romānus. Un kas tas ir? Laikam neliela pasaka. Labi, vēlāk redzēsim, vai lasīsim. Galvenais, ka jau varam pasniedzējai teikt: „Jā, mēs jau esam nopirkuši šo grāmatu. Jā, jā, necenzētā versijā”.
Metro-mikriņš vai mikriņš-metro, jau pazīstama trajektorija. Saule spīd, ārā silts, bet gribas būt mājās, aiz logiem, un uz visu to tikai skatīties.
Home, sweet home! Rīt nemācos, mājās atkal sēdēšu, vai ar kaut kādiem draugiem satikšos. Jau sen visiem tikai solu. Kā tai dziesmā „Solīt – solīja, bet nedeva”.
Ek, veļa jāgludinā.
-
Mūzika: klusums
Garastāvoklis:: surprised
-
2 paskatījāspaskatīties