varna's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 jaunākus

Tuesday, February 10th, 2009
01:40 - Mēness
Attaisīju uz nervu pamata Dienvidtiroles Laimburg(Alto Adige Lagrein 2004} - ļoti mēnesnīcas vīns, izrādās.
Uzreiz atcerējos, ka mana Draudzene nesvinēs dzimšanas dienu, jo nav naudas.Un vēl sajutu, ka vēršgaļas buljona aromāts piedod mājīgumu.Vēl, lasot, T. interviju ar ēģiptologu, atcerējos nemirstīgo uzvedumu, kurā Trakais Suns bija Ozīriss, bet Cāmis - Izīda.Izīda lasīja pa pasauli izmētātos brāļa gabalus un vaimanāja - Ozij, ak Ozij!
Vēl es domāju, kur lai dabū divas algas rītdienai un kā atkauties no trakā un alkatīgā BM īpašnieka.
Tad es atcerējos, kā kāds vīrs aizvakar drūmi teica, ka laiks ir lineārs, bet kāda jaunava šovakar bilda, ka neticot, ka laiks ir lineārs.
Te nu noteiti nav nejauša atmiņa par izgājušo nedēļu, kad es kādā kastē atradu daudzus lineālus un izdalīju tos bērniem.
Vakar katrs bērns dabūja pa kalendāram.Kaķis veikalā atzinās, ka nevar ciest pulksteņus.Jau no bērnības.
Te vietā manas bērnības riebums pret pulsteni ar zvanu, zem kura gulēju, kad ciemojos pie Papa.
Papam jau nu gan nepatiktu, ka es dzeru vīnu, kaut gan es turu gaišā atmiņā to nakti, kad viņš, vīnu sadzēries, pārnesa mājās garu ūdensvada cauruli, kurai otrā galā turējās milicis.
Te jau arī zemais vasaras logs, pa kuru no rīta izkāpt dārzā, uzkāpt vecajā ķirsī un lupnāt sevišķi garšīgos siltos sveķus.
Korintes, ērkšķogas, jāņogas un svilpītes no akācijas akmens kaudzē.Tā kaudze - tik liela un augsta, īsts kalns dārzā.
Zināms, tā bija skaistā māja, kura tika sabombardēta kara laikā.
Un vēl liepa ar štābiņu, no kura varēja vērot retos gājējus Pārdaugavā.
Vasarā jau visi brauc uz Jūrmalu.Saldējums! Auksts, bet ne ledains.Ar lielo alumīnija karoti rūpīgi iekasīts kraukšķīgā glāzītē.
Plombīrs ar riekstiem.
Un lapotne - tik ēnaina, bet saulītē - tik gaišs.

Tiešām sirsnīgs vīns.
Kur npoirku?
Itāļu veikalā, Skolas ielā.

(3 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, February 3rd, 2009
15:31 - pusdienlaika joks
http://www.youtube.com/watch?v=K-wJNpWgss8, tā nu ar mani ir. Un bise var izšaut un ragi var nokrist.

(ir ko piebilst)

Thursday, January 1st, 2009
23:52 - simone
Tagad pa mezzo Nina Simone dzied

(1 comment | ir ko piebilst)

Thursday, November 27th, 2008
21:22 - Tāds sludinājums

(1 comment | ir ko piebilst)

Monday, July 21st, 2008
01:16 - vasaras pēcpusdiena
Gājām ar Kurmīti cauri mežam uz upes ieteku jūrā.Gājām tā mierīgi pa taciņām, Kurmītis klusi ar sevi sarunājās.
No upmalas atskanēja smiekli, kliedzieni un motoru rūcieni.Nojautu ūdensmotociklistu eskadras tuvumu.Iznācām krastā - tur ļaužu kā Lunaparkā.Upe pilna laivām, jahtām un viržējošiem skūteriem.Tālāk jūrmalā tukšs un kluss.Uz turieni arī devāmies.Pēkšņi ceļu aizšķērsoja krievu sieviete peldkostīmā.Neejiet tur, tur meitene noslīkusi.Bērnam varbūt traumējoši.Teicu paldies un tūlīt ieraudzīju pie ūdens jauniešu grupiņu, kuras centrs - ļoti balta, kaila meitene.Kāds zēns rūpīgi veica mākslīgo elpināšanu.Parliecinoši aizvilku Kurmīti pa kāpām.
Pēc brītiņa, esot atkal krastā, atskatījos, jo mani parsteidza skaļa mūzika.Pa upi nelaimes vietai tuvojās izklaides kuģītis, tāda kā džonka, no kuras šausmīgi jautri un skaļi skanēja astoņdesmito gadu bezbēdīgs hīts. Gar pašu krastu brauca, tad vēl pēdējo reizi noauroja radio skooontooo un devās jūŗas virzienā.
Mēs gājām un gājām, aiz mums bija lielas tumšas debesis, pretī nāca dažas ārkārtīgi vecas kundzes, kuras veica pastaigu veselības labad.

Mani pārsteidza cilvēku, arī ziņkārīgo, ikdienišķums tur, pie tās meitenes.Mani pārsteidza īstums un neispējamība,dzīvības nodevība un trģēdījas īslaicīgums.

Mēs gājām un gājām un tad satikām Kurmīša tēti.Lietus jau bija gandrīz te, gājām vēl ātrāk.Jau mašīnā iekāpjot, sāka līt.Mums pa priekšu lēni brauca reanimācijas busiņš.
Man liekas, tur brauc tā meitene, teicu.Pilnīgi iespējams, teica Kurmīša tētis.Nedomā par to.

(5 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, June 25th, 2008
21:45 - Lasot mežā riekstus un brūklenes turklāt
Lasīju avīzi 'Kurzemnieks'.
Lapā "Jaunieši līgo" atradu prieka avotu, vēlos padalīties.

CIETUŠO NES UZ ROKĀM.

Pagājušā gadā mēs Usmā, nometnē "Esi svēts, papardes ziedu meklējot!", dzīvojāmies trīs dienas.Gulējām Tautas kristīgajā skolā.
Līgo vakarā bija liels pasākums.Dienā meitenes nopina vainagus, vakara skatē labākie tika apbalvoti.
Bija arī Jāņu dziesmu konkurss.Tajā draudžu komandas sacentās pa divām.Nosacījums tāds, ka jādzied līgodziesmas melodijā, bet ar saviem vārdiem un nedrīkst apvainot pretiniekus
Vērtētāji diskvalificēja tos, kuri pretinieku komandu divas reizes apvainoja.Tika dots nedaudz laika izdomāt, bet lielākoties nācās visu radīt uz vietas.Dziedājām pamīšus: viens vienu pantu, otrs otru.Uzvarēja komanda, kurai neaptrūka vārdu.Pēc pirmajām cīņām bija arī pusfināls un fināls.

Bija arī nakts orientēšanās "Papardes ziedu meklējot".Mūs sadalīja jauktās komandās, t.i., lai vienas draudzes locekļi nebūtu kopā. Vispirms mums lika kārtīgi nosmērēties;kurš to izdarīs vislabāk, tam kaut kas būs.Visi tādi melni devāmies trakā trasē, mums visu laiku sekoja vīrietis, tērpies ādās, kurš bija domāts Kristus.
Gandrīz pašās beigās bija pretīgs grāvis, kuram pārmests baļķis.Ja kāds grāvī iekrita, nācās pa to brist uz priekšu.Tur ūdens bija līdz viduklim.
No mūsu komandas viena meitene iekrita grāvī, un viņa dabūja brist.Beigās vajadzēja izvēlēties cilvēku, kurš visvairāk cietis.Protams, izvēlējāmies to meiteni.Mums viņa līdz beigām bija jānes uz rokām.Balvā saņēmām pestīšanu un drīkstējām melnumus nomazgāt Usmas ezerā.

Kristīne

current music: Ej Tu dejot

(4 comments | ir ko piebilst)

Sunday, May 11th, 2008
10:41 - Mātes diena Vasarassvētkos
ES zinu, ka mājā visi guļ, tomēr pasaki viņai, ka ir Vasarsvētki un Mātes diena, tā bija teicis AGRAIS ZVANĪTĀJS.
Guļu un vēroju zaļo lapotni aiz loga, saulītes bildītes uz grīdas, klausos Kurmīša šņākuļošanā, un domāju par AZ pieticīgo likteni, to, cik ļoti viņš un mēs visi jaunībā gribējāmm būt laimīgi par katru cenu un katrs sev saprotamā veidā mēģinājām to sasniegt...
Protams, arī es 777 gadu vecumā vēlos tāda būt, bet - cenai ir liela nozīme.Tik ļoti negribas nevienu nelaimīgu darit, lai pati laimīga būtu...Un es nekustos un esmu piepildīta ar maizes smaržu vai zaru šūpošanos, cerībā, ka neaizķeru.
Man patīk stāstīt un sarunāties, dzīvi un ātri, un ,ziniet, gadās, ka es pasaku vairāk, nekā kāds grib dzirdēt.Te Tev bija spārnu vēdas un bulciņu smaržA.
Došos drīz ceļojumā. Jau vairākas dienas - drīkst nedrīkst.
Vai gribas pa īstam, tas ir galvenais kritērijs.
Griba, griba, griba.
Nu jau pat laikam vajag.
Zvana Unic, stāsta sapni.Guļ ar vadiem pie vēdera, klausās Stefana sirdspukstus.
Zvana Kaķis un saka, ka tā koncerta daļa, ko viņa nogulējusi,ļaudis stāsta, esot bijusi ļoti laba.
Visa kā tik daudz un iepriecinoši, ka negribas pat atstāt te visu tik interesantā vietā.

Vai no melošanas var būt tik pat liela atkarība kā no alkohola?

Par Mātes dienu
Es savu mammu mīlēju, jo viņa bija skaista un mīklaini teiksmaina.
Memmīti es mīlēju, jo viņa bija gudra, mīļa, skaista un ļoti mīlēja mani.Manas meitas arī ir tādas - gudras,skaistas teiksmainas un mīļas.
Par Vasarsvētkoiem.
Jārotā māja ar bērzu zariem, jāstaigā baltās drēbēs un jārunā valodā, ko Tas Kungs devis.

current music: Tā bērniņi laipojat

(2 comments | ir ko piebilst)

Sunday, August 26th, 2007
02:29 - Sen nav būts
Neticami, neticami, ka vasara jau aizslīd.Ar Japānu, Persiju un seno Jūdu zemi.Ak, jaunavas, neapvelciet acis ar melnu! Tad vēl Dulloka - Ventspils, kurā čigānu bērni un suņi kā indieši latvju tīrajā virtuvē.Esmu smags ledus gabals burbuļojošjā literātu glāzē, visa nenozīmības atgādinājums.Kad pieceļos, piesardzīgi paveros, vai ap mani nav sasalusi zeme.Bērni dzimst un sēnes aug. Ļaudis šķiras, lai veidotu atkal jaunas un jaunas šūniņas.Vecie kļust aizdomīgi jauni, bet dažos bērnos sastopu savus vienaudžus.
Raudu mūrī daži sprauž lūgumu pēc vēl viena akvaparka, bet citi grib mūžīgu dzīvošanu.
Daži, aiz labas dzīves, saka, ka viss ir vienkārši.Daži,aiz prāta vienkāršibas,nesaka neko.
Tā ātrā, ātrā vasara, kurā es neieniru, atstāj skumju nodevības smaržu.
Uz kura koka, uz kuras sejas, zem kuras dienas lai es uzrakstu - ja tut bil?

(3 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, September 13th, 2005
15:28 - Viņa iebrauca no laukiem
Viņai ir zilas acis un zēngalviņa.Viņa iebrauc no laukiem.Viņa drusku pašūpo mazdēlu un ceļa un aizskrien pastaigāties pa Vecrīgu.Viņai ir 71 gads.Viņa ir skaista.Viņa baidās būt ierobežota.

(2 comments | ir ko piebilst)

Saturday, August 13th, 2005
20:50 - plēšot tapetes
Iedomājos - Tu izlasi un atnāc rītvakar uz Bērnu Māju iedzert kādu vīna glāzi un paskatīties, kā izskatās remonta sākums un es tajā.
Rīt man dzimšanas diena.
Atnāc lūdzu.

current music: Oranževoje ļeto

(5 comments | ir ko piebilst)

Saturday, July 30th, 2005
19:52 - tāds kā pirkstiņlietus
Jūtos kā Bembija mamma, jāsaritinās un jāpievelk mazulis tuvāk. Līst skaļi, daudz un varbūt līksmi, kamēr nesametas vēsi no domas par 40 jauniešiem, ar kuriem mēs parīt dosimies meklēt seno Ēģipti kaut kur starp Ventspili un Kolku....Apūdeņošanas sistēmas nav vērts pat pieminēt....

current music: 'opēns

(2 comments | ir ko piebilst)

Thursday, July 28th, 2005
20:27 - nezinu
vai esmu.Jābūt tādām esības vietām.

(1 comment | ir ko piebilst)

Sunday, July 17th, 2005
16:26 - Redz, cik mierīgi mūsu pusē
Pārmērīga tveice nāk ar lietu.Par daudz vārdu atstāj tukšu grāmatplauktu.Biju lauku mājā, no kuras sienām man smaidīja beigtas līdaku galvas.Pienaglotas.
Daudzas mazas istabiņas, tukšas.Galā viens vecs dīvāns un radio Selga. Nekas nav nozagts, nekas nav izlaupīts.Redz cik mierīgi mūsu pusē, lepni saka saimnieks.
Kas tur dzīvo tai kaimiņmājā,jautāju. Neviens, večukiņš pagājušziem nosala.
Pāri aizaugušām pļavām lido dzērves un rubeņi.
Pelēki mākoņi, līdzenums, mājiņa piespiedusies pie zemes, kā no sitiena vairoties.
Saimniekam šopavasar nosities dēls.Esot bijis huligāns.28 gadi.Ko lai dara.

current music: klusums

(2 comments | ir ko piebilst)

Friday, July 1st, 2005
20:35 - Tie kliedzieni
Kad tie mazie lielie milzu kaiju mazuļi slāj pa mūsu ieliņu un nebaidās no auto, bet mammas un tēti un krustēvi un krustmātes riņķo un skaļi ilgpilni kliedz....Es baidos par kaijucīšiem, kaut zinu - ja lemts uzlidot, uzlidos.
Kas tomēr galu galā lemj un kāpēc tik ļoti žēl?

(1 comment | ir ko piebilst)

Wednesday, June 29th, 2005
13:22 - Viss ir viens
Gatavojos Indiešu nometnei.Smaržkociņi, mūzika, bērnu saraksts, sari uztīšanas tehnoloģija.Zvana telefons - kāda indiešu sieviete grib pieteikt savu mazo bērnu bērnu dārzā.....

(9 comments | ir ko piebilst)

00:45 - kluss vakars
Meitai nopirku smaržas, dēlam nazi.

(2 comments | ir ko piebilst)

Sunday, June 26th, 2005
15:20 - tagad vējš
Uz pretējā jumta milzu jūras kaija izvedusi pastaigāties savus bērnus.Dvīnīši.Izskatās gluži kā Lieldienu cāļi, tikai uz ļoti garām kājiņām.Un lielāki.Un kliedz.

(3 comments | ir ko piebilst)

Saturday, June 25th, 2005
15:25 - Tveice
Liekas, ka Annuška saulespuķu eļlu jau izlējusi. Ne rēga, ne cilvēka, tikai daudznozīmīgs tramvajs aizdārd.Iespējams tukšs, iespējams bez vadītāja.
Uz manas takas parādījusies zīme Apvedceļš.
Es biju tā ieskrējusies.Iepletusi rokas, savicinājusi spārnus, un knābis pavērts šķelmīgam smaidam.
Apvedceļš.

(1 comment | ir ko piebilst)

Thursday, June 9th, 2005
09:19 - Ōpītis!
Sveiciens pārējiem pokemoniem!

current mood: :)

(3 comments | ir ko piebilst)


> 20 jaunākus
> uz augšu
Sviesta Ciba